Lhasas apso

Lhasas apso Tibetas svētie un dižciltīgie ir audzējuši gandrīz divtūkstoš gadus. Tie tika izmantoti kā tempļu un klosteru sargsuņi. Tibetas iedzīvotāji šos sunīšus ļoti cienīja, jo uzskatīja, ka to ķermenī ir iemiesojušies svētie lamas. Šie suņi nekad netika pārdoti vai pirkti, bet gan tikai un vienīgi dāvināti, un šī suņa saņemšana dāvanā tika uzskatīta par lielas cieņas apliecinājumu.

Tāpat kā daudzu šķirņu suņiem, tiem ir iespējamas acu problēmas, un tāpēc ieteicams suņiem veikt acu izmeklējumus. Tiem biežāk iespējamas arī ādas problēmas.

Pieaugušam Lhasas apso dienā nepieciešamas vismaz pusstundu ilgas fiziskās aktivitātes. Tiem ir ļoti daudz enerģijas, tomēr tiem vienlīdz labi patīk gan palikt spēlēties mājās, gan pastaigāties vairākus kilometrus. Tiem katru dienu pilnībā pietiek ar vairākām īsām pastaigām.

Maza izmēra suņiem ir ātra vielmaiņa, un tas nozīmē, ka tie ātri patērē enerģiju, savukārt to mazais kuņģa izmērs nozīmē, ka tos jābaro mazām porcijām un bieži. Maza izmēra suņiem paredzētās barības ir īpaši izstrādātas, lai tajās būtu atbilstīgs svarīgāko uzturvielu daudzums, kā arī lai krokešu izmērs būtu piemērots maza izmēra mutītēm. Tas arī veicina sakošļāšanu un uzlabo gremošanu.

Mazā izmēra Lhasas apso jākopj visnotaļ pamatīgi. Akots ir garš, biezs un nedaudz raupjš pieskaroties. Pavilna ir nedaudz īsāka un mīkstāka, un, lai tā nesaveltos, ir jāķemmē. Ja apmatojums rada pārāk lielas problēmas, to var uzturēt īsu. To, kā tas darāms, tev var pastāstīt profesionāls suņu frizieris vai audzētājs.

Lai arī tradicionāli tiek uzskatīts, ka daudzi suņi pret bērniem izturas labi (piemēram, medību suņi), visiem suņiem un bērniem ir jāmāca satikt ar citiem un cienīt vienam otru, lai uzturēšanās kopā būtu droša. Bet pat tad suņus un mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt kopā bez uzraudzības, un pieaugušajiem pastāvīgi ir jāseko līdzi viņu savstarpējām darbībām.