Loučens ir viens no lielākajiem klēpja sunīšiem. Pieauguša suņa augstums skaustā ir 25–33 cm, bet svars — no 4 līdz 8 kg. Tā garais, zīdainais apmatojums ir kā lauvai — garas krēpes ap krūškurvi un pie priekškājām, bet īss pie pakaļkājām. Apmatojums var būt jebkādā krāsā vai krāsu kombinācijā.
Jautrs, rotaļīgs, sirsnīgs sunītis — gluži tāds, kādam būtu jābūt pavadonim, taču reizēm loučens var ļoti aizsargāt savus mīļos, un šī iemesla dēļ īpaši svarīga ir agrīna socializācija. Tas modri uzrauga apkārtni un samērā bieži var būt vokāli aktīvs. Šī iemesla dēļ tam jāiemāca neriet, sadzirdot vismazāko troksnīti.
Tradicionālā apmatojuma griezuma dēļ par mazajiem lauvu suņiem saukto loučenu izcelsme nav zināma. Tie ilgi ir uzskatīti par vienu no bišoniem, kas izcēlušies Vidusjūras reģionā un bija sastopami Francijas dienvidos esošajā Lionas reģionā. Pastāv arī cita teorija, ka loučeni patiesībā ir no Vācijas un, iespējams, selekcionēti no Tibetas suņa ar terjeram tipisku miesasbūvi. Ir zināms, ka līdzīgi suņi Eiropā ir bijuši sastopami kopš 16. gadsimta. Lauvas sunīšiem, kas savulaik bija viena no retākajām šķirnēm pasaulē (1969. gadā to bija tikai 40), izzušana vairs nedraud, tomēr tie joprojām ir samērā reti sastopami.
