Milzīgais un majestātiskais neapoliešu mastifs ir spēcīgs un muskuļots. Tā garums nedaudz pārsniedz augstumu. Pieauguša tēviņa augstums skaustā ir 65–75 cm, bet svars — no 50 līdz 70 kg, savukārt mātītes ir nedaudz mazākas. Īsais, blīvais apmatojums var būt vairākās krāsās un toņos (melnā, zilā, pelēkā, brūnā), tostarp raibs, un ķermeņi un ādu klāj samērā nokarena (taču ne pārlieku) āda.
Neapoles mastifs ir izteikts sargsuns, kas vienmēr ir modrs. Šis nosvērtais suns ir uzticīgs saviem mīļajiem un nedaudz atturīgs. Ņemot vērā tā dabiskos sargāšanas instinktus, būtiska ir socializācija jau no mazotnes un pieredzējuša saimnieka gādība. Augot kopā ar citu suni, tie ar to lieliski sadzīvo, taču labāk, ja suņi ir dažādu dzimumu. Pirms tik liela suņa iegādāšanās nopietni jāapsver tā uzturēšanas izmaksas.
Neapoliešu mastifs cēlies no senajiem molosiem — lieliem, nikniem sargsuņiem, ko izmantoja romieši. Pastāv uzskats, ka šie suņi ir izmantoti arēnās un arī kā nikni kara suņi. Neapoles mastifs ir izmantots gan kā policijas suns, gan kā sargsuns. Klīst valodas, ka, strādājot Neapoles īpašumos, šie suņi instinktīvi zinājuši sargāšanai uzticēto teritoriju robežas, un tiem bija ļauts brīvi pārvietoties pa to perimetru.
