Noričas terjers ir viens no mazākajiem suņiem. Tam ir adatveida, ciets, pret laikapstākļiem noturīgs apmatojums, kas var būt ruds, kviešu krāsā, melni lāsumains vai sirms, un lapsai līdzīgs purniņš ar raksturīgajām, stāvajām ausīm. Šo terjeru ideālajam augstumam skaustā būtu jābūt 25 cm, un to svaram vajadzētu būt apmēram 4–5 kg.
Noričas terjeri ir žirgti un draudzīgi sunīši, kas reizēm var izrādīt nedaudz stūrgalvības. Tie labi satiek ar vecākiem bērniem, un šķiet, ka šīs šķirnes suņi patīk arī daudziem vecāka gadagājuma cilvēkiem. Tie ir jāsocializē jau no mazotnes, it īpaši ar kaķiem, jo tie pie vismazākās izdevības metīsies tiem pakaļ.
Noričas terjeri ir pazīstami jau vairāk nekā 100 gadu. Šo sunīšu priekšteči varētu būt bijuši borderterjeri un to priekšteči, kernterjeri un sarkanie terjeri no Īrijas. 19. gadsimta beigās tie bija kļuvuši tik populāri Kembridžas universitātes studentu vidū, ka kļuva par viņu talismanu. Dažiem no šiem suņiem bija stāvas, smailas ausis, bet citiem ausis nokarājās tuvu galvai. 1965. gadā terjeri ar nokarenajām ausīm tika pārsaukti par Norfolkas terjeriem.
Noričas terjeri ir visnotaļ veselīgi, izturīgi suņi, kam ir maz veselības problēmu.
Pieaugušam Noričas terjeram, kam ļoti patīk uzturēties brīvā dabā, dienā nepieciešamas apmēram stundu ilgas fiziskās aktivitātes. Vislielāko prieku šim sunim sagādā stundām ilga rakņāšanās, un šī iemesla dēļ, lai no izrakņāšanas pasargātu dārzu, vislabāk būtu tam atvēlēt pašam savu rakšanās bedri!
Maza izmēra suņiem ir ātra vielmaiņa, un tas nozīmē, ka tie ātri patērē enerģiju, savukārt to mazais kuņģa izmērs nozīmē, ka tos jābaro mazām porcijām un bieži. Maza izmēra suņiem paredzētās barības ir īpaši izstrādātas, lai tajās būtu atbilstīgs svarīgāko uzturvielu daudzums, kā arī lai krokešu izmērs būtu piemērots maza izmēra mutītēm. Tas arī veicina sakošļāšanu un uzlabo gremošanu.
Cieto, adatveida apmatojumu ir samērā viegli uzturēt labā stāvoklī, rūpīgi izsukājot vienu vai divas reizes nedēļā. Divas reizes gadā jāveic arī apmatojuma izplūkāšana ar rokām. Konsultāciju šajā ziņā var sniegt profesionāls suņu frizieris vai audzētājs.
Lai arī tradicionāli tiek uzskatīts, ka daudzi suņi pret bērniem izturas labi (piemēram, medību suņi), visiem suņiem un bērniem ir jāmāca satikt ar citiem un cienīt vienam otru, lai uzturēšanās kopā būtu droša. Bet pat tad suņus un mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt kopā bez uzraudzības, un pieaugušajiem pastāvīgi ir jāseko līdzi viņu savstarpējām darbībām.
