Norvēģu buhunds ir vidēja izmēra suns ar špicam tipisko miesasbūvi (ar biezu, divkārtīgu apmatojumu, smailām ausīm un virs muguras saritinātu asti) ar smalku skeletu un īsu, kompaktu ķermeni. Pieaugušu tēviņu augstums skaustā ir 45 cm, mātītes — nedaudz mazākas, un to svars ir apmēram 14–18 kg. Pūkaino pavilnu klāj raupjš, gluds akots, un apmatojums var būt kviešu krāsā, melns, ruds vai vilku pelēkā sabuļādas krāsā.
Norvēģu buhunds ir drošs, bezbailīgs, aktīvs suns, kas būs lielisks ģimenes suns tiem, kas neiebilst pret intensīvu apmatojuma maiņu, kas iespējama vienreiz vai divreiz gadā, kā arī tiem, kas spēs to izdresēt tā, lai ierobežotu riešanu! Šis suns ir lielisks pavadonis, kas ideāli piemērots aktīvām ģimenēm, kas to var dresēt kādā no suņu sporta veidiem un nodrošināt daudz fizisko aktivitāšu.
Suņi, kas bijuši ļoti līdzīgi norvēģu buhundiem, ir atrasti vikingu kapuvietās, jau sākot no m. ē. 900. gadiem. Norvēģu buhundi, kas ir tuvi Islandes ganusuņu radinieki, tika turēti kā universāli lauku sētas suņi — ganu pavadoņi, sargsuņi un lopu bara uzraugi. Īstenībā tā nosaukums tulkojumā no norvēģu valodas nozīmē „lauku mājas suns”, un savā dzimtenē tas šim nolūkam tiek turēts joprojām.
