Tas izskatās bezgala stiprs, taču ir ar ļoti proporcionālu miesas būvi un elegants, ar nesteidzīgām, stabilām un vienmērīgām kustībām, ko nodrošina spēcīgās pakaļkājas. Pireneju kalnu suns ir pilnībā balts vai balts ar āpšu krāsas, vilku pelēkiem, citronkrāsas, oranžiem vai dzeltenbrūniem lāsumiem uz galvas, ausīm un pie astes saknes. Pieauguša tēviņa minimālais augstums skaustā ir 70 cm, bet svars — 50 kg. Pieaugušu mātīšu augstums skaustā ir no 65 cm, bet svars — no 40 kg.
Pireneju kalnu suņi bieži vien ir sirsnīgi pavadoņi. Tomēr tie var būt agresīvi pret citiem tāda paša izmēra suņiem. Tie ar neuzticību izturas pret svešiniekiem un vienmēr aizsargās tevi un tavus ģimenes locekļus no visiem svešiniekiem. Pireneju kalnu suņi var būt ietiepīgi un stūrgalvīgi, nav labākā izvēle saimniekiem-iesācējiem, un tiem ir nepieciešams vairāk pieredzējis saimnieks.
Pireneju kalnu suņa izcelsmes vieta ir Pireneji — kalni, kas atdala Franciju un Spāniju, taču precīzu datu par šīs šķirnes vēsturi nav. Zināms tikai tas, ka ganāmpulkus Francijā tie sargājuši jau gadu tūkstošiem. Atrastās fosilijas liecina, ka šķirne pastāvējusi jau Bronzas laikmetā (1800.–1000. g. p. m. ē.). Pirms Franču revolūcijas šīs šķirnes suņi bija lielo piļu sargi Dienvidfrancijā. Nav precīzi zināms, kuru šķirņu suņi ir bijuši Pireneju kalnusuņa priekšteči, taču gan ungāru kuvass, gan itāļu Maremmas aitusuns un turku Anatolijas aitusuns ir vienlīdz labi kandidāti. Līdz pat šai dienai Pireneju kalnu suns Francijā sargā aitas un liellopus no plēsējiem un ganāmpulku izlaupītājiem.
