Samojeds ir vidēja/liela izmēra špics ar tiem raksturīgajām saslietajām, smailajām ausīm un uz muguras gredzenā saritināto asti. Tam ir biezs, dāsns, pret laikapstākļiem noturīgs apmatojums. Tam ir plakanas ķepas ar kuplu apmatojumu, kura dēļ tās ir kā sniega kurpes un neļauj starp ķepu pirkstiem salipt sniegam. Samojeds var būt pilnībā balts, balts ar gaišbrūnu vai krēmkrāsā. Pieaugušu tēviņu augstums skaustā ir 51–56 cm, bet pieaugušu mātīšu augstums skaustā ir 46–51 cm. Svara diapazons ir no 23 līdz 30 kg.
Samojeds ir draudzīgs, komunikabls un uzticīgs suns. Samojedi ir mājas sargi, un neviens nelūgtais viesis nepaliks nepamanīts. Tam patīk iesaistīties visās ģimenes nodarbēs, un tad, ja suns pārāk ilgi tiek atstāts viens vai tam ir garlaicīgi, tas var kļūt destruktīvs un skaļš. Tiem patīk rakņāties, un šie suņi ir īsteni izbēgšanas meistari, tāpēc ļoti svarīgs ir drošs teritorijas nožogojums. Tiem nepieciešama agrīna socializācija - īpaši tas attiecas uz kaķiem un visiem pārējiem mājdzīvniekiem. Tie var būt vokāli samērā aktīvi.
Samojedu suņi, kas ir ganu suņi Krievijas ziemeļos, nosaukti klejotāju cilts, kurai tie kalpoja, vārdā. Tie ganīja un sargāja ziemeļbriežu ganāmpulkus. Samojedu suņi strādāja kopā ar cilts ļaudīm un kopā ar tiem dzīvoja teltīs. Tāpēc tie ļoti mīl dzīvi ģimenē. Dažkārt tie tika izmantoti kamanu vai laivu vilkšanai. Daudzi pētnieki šos suņus izmantoja gadsimtu mijā, kad pieauga polāro ekspedīciju skaits. Pēc ekspedīcijām liela daļa suņu devās mājup kopā ar pētniekiem. Samojedi ļoti ātri kļuva populāri, un tādi tie ir arī šobaltdien.
