Sanbernārs ir viens no uzreiz atpazīstamajiem suņiem — augsts un masīvas miesasbūves. Tas ir muskuļots suns ar varenu, iespaidīgu galvu un spēju nesteidzīgi un līgani pārvietoties pa ļoti nelīdzenu virsmu. Šīs šķirnes suņi var būt oranži, sarkanbrūni raibi, rudi raibi vai balti ar šo krāsu lāsumiem. Pieauguša tēviņa augstums skaustā ir vismaz 75 cm, bet mātīšu augstums skaustā ir 70 cm. Suņi sver apmēram 68–91 kg.
Sanbernāra raksturu īsumā raksturo vārdi „maigais milzis”. Tie ir labsirdīgi, uzticami un mīl dzīvi ģimenē. Tie ir ļoti uzticīgi suņi, kas reti rej, taču, ja uzskatīs par nepieciešamu, aizsargās gan tevi, gan tavu īpašumu. Tie parasti bez problēmām pieņem citus mājdzīvniekus. Jauniem suņiem no agrīna vecuma jāmāca nevilkt pavadu, jo lielākā vecumā no šī paraduma atradināt būs grūti.
Sanbernārs savu vārdu ieguvis no Lielās Sanbernāras pārejas patversmes, ko 980. gadā m. ē. dibināja Sv. Bernārs de Mentons, lai bēgļiem un ceļiniekiem, kas pievārējuši bīstamās Alpu pārejas starp Šveici un Itāliju, būtu, kur patverties. Ap 1707. gadu smagi strādājošie mūki saprata, ka suņi ar izcilo ožu, spēku un ūdensizturīgo apmatojumu bija daudz labāki ceļotāju glābēji iedzimtās orientēšanās spējas dēļ, izveidoja audzētavu un nosauca suņus par Alpu mastifiem. Viens no slavenākajiem suņiem bija Barijs — klīda leģendas, ka tas izglābis 40 cilvēku dzīvības.
