Senangļu aitusuņi ir pasaulslaveni ar garo, pinkaino apmatojumu, kas klāj masīvo ķermeņi. To acis šķiet pilnībā aizklātas, taču redze nekad nav pasliktināta. Krāsas ziņā senangļu aitusuņi var būt jebkādā pelēkā tonī, sirmi vai zili ar vai bez baltiem raibumiem. Pieaugušu tēviņu augstums skaustā ir 61 cm vai vairāk, bet svars — no 36 kg, savukārt mātīšu augstums skaustā ir 56 cm vai vairāk, bet svars — no 30 kg.
Senangļu aitusuņi ir mundri, ekstraverti un populāri ģimenes pavadoņi. Tiem parasti ir jauks raksturs, taču rotaļājoties tie var aizrauties. Tas jāņem vērā, ja tuvumā ir mazi bērni. Tie aizrautīgi iesaistīsies jebkurā iespējamajā aktivitātē. Tie ir bezbailīgi un lieliski sargsuņi (it īpaši skanīgo reju dēļ). Lai kontrolētu šīs šķirnes suņu trakulīgo uzvedību, obligāta ir agrīna dresūra.
Senangļu aitusuņi parādījās Anglijā 18. gadsimta vidū, un tiem varētu būt saistība ar senajiem ganu suņiem, tostarp Bergamo aitusuņiem, bārdainajiem kollijiem, briāriem un ārmantiem. Šķirnes vēsturē nozīmīga ir to iesauka „bobteils”. Anglijā 18. gadsimtā tika atcelts nodoklis par suņiem, kas palīdzēja dzīt uz tirgu lopus. Lai iezīmētu šos suņus, tiem tika nostrupinātas astes. Senangļu aitusuņi bija lieliski šī darba veicēji, pateicoties savam dedzīgajam raksturam un pret laikapstākļiem izturīgajam apmatojumam. Reizi gadā, kad aitām tika cirpta vilna, vienlaikus tika nocirpts šo suņu apmatojums, no kura lauksaimnieku sievas kopā ar aitu vilnu darināja siltu apģērbu.
