Šie ir vidēji liela izmēra suņi, kuru auguma proporcijas liecina par spēka, ātruma un izturības līdzsvaru. Šīs šķirnes suņiem ir divkāršs, vidēji garš apmatojums, stāvus saslietas ausis un kupla aste, tie var būt visās krāsās un ar dažādiem raibumiem, tostarp balti, un ir sastopami daži pārsteidzoši krāsu zīmējumi. Augstums skaustā ir 53–60 cm tēviņiem un 51–56 cm mātītēm. Pieauguši tēviņi sver 20–27 kg, bet mātītes — no 16 līdz 23 kg.
Šīs šķirnes suņi ir pazīstami sava labā rakstura dēļ; to mīlestība pret cilvēkiem ir tik spēcīga, ka tie nevar būt pārāk labi sargsuņi. Tiem ļoti patīk un ir nepieciešama sabiedrība, un tos ilgstoši nevajadzētu atstāt vienus, jo pretējā gadījumā tie var kļūt ļoti destruktīvi. Tie labi satiek ar citiem labi socializētiem suņiem, taču ir izteikti un labi mednieki, un tādēļ tiem nepieciešama uzmanīga un apiešanās un dresūra, lai iemācītos sadzīvot ar citiem mājdzīvniekiem. Lai arī tie nerej bieži, tie var gaudot vienkārši prieka pēc!
Sibīrijas haskiji 19. gadsimtā bija Kolimas upes (Sibīrijā) krastos dzīvojošo čukču darba suņi. Šīs šķirnes suņu jaukais raksturs, iespējams, skaidrojams ar čukču labvēlīgo izturēšanos pret haskijiem. Suņu kamanas bija galvenais pārvietošanās līdzeklis, tāpēc haskiji vietējiem iedzīvotājiem bija īpaši nozīmīgi. Aļaskā pirmie Sibīrijas haskiji tika ievesti 20. gadsimta sākumā, un tad tos aizvien sauca par čukču suņiem. Apmēram tajā pašā laikā popularitāti ieguva arī suņu kamanu sacensības, un haskiju ātrums pārsteidza un iedvesmoja sacensību dalībniekus Amerikas Savienotajās Valstīs. Amerikāņi pārdēvēja šķirni par Sibīrijas haskijiem.
