Siljemterjers ir mazs, taisnstūrainas formas terjers ar garu, asu apmatojumu, kas var būt balts vai melns ar dažādu krāsu raibumiem (sīkāku informāciju skatīt šķirnes standartā). Pilnībā pieaugušu suņu augstums skaustā ir 31 cm vai mazāk, bet to svars ir apmēram 9 kg pieaugušiem tēviņiem un apmēram 8 kg pieaugušām mātītēm.
Siljemterjeram ir daudz tipisku terjera īpašību: tas ir drosmīgs un bezbailīgs, taču draudzīgs pret cilvēkiem. Šis vienmēr modrais suns ries uz visu, kas piesaistīs tā uzmanību, un izrādīs nepatiku, ja cits suns sāks ar to ķildoties. Būtiska ir agrīna socializācija ar kaķiem un citiem suņiem. Šis spilgtā rakstura suns ir jautrs, rotaļīgs pavadonis.
Siljemterjers ir samērā nesen selekcionēta suņu šķirne, kuras pirmsākumi meklējami 19. gadsimtā, kad Siljemas muižā, Pembrukšīrā, dienvidrietumu Velsā, dzīvojošais kapteinis Džons Ouvens Takers-Edvardss pēc došanās pensijā 1848. gadā nolēma izkopt ideālu terjeru, lai varētu veltīt vairāk laika medībām. Tiek uzskatīts, ka viņš sakrustoja korgiju, Vesthailendas balto terjeru, asspalvaino foksterjeru, bulterjeru, dandīdenmona terjeru un Češīras terjeru. Siljemterjers, tāpat kā ūdru suns, tika izmantots ūdru, lapsu un āpšu medībām.
