Standarta šnaucers ir vidēji liels, robusts un muskuļots suns ar biezām uzacīm un ūsām. Apmatojums var būt melns vai sāls un piparu krāsā. Pieaugušu tēviņu ideālais augstums skaustā ir 48 cm, bet svars — apmēram 18 kg. Pieaugušu mātīšu augstums skaustā ir apmēram 45,7 cm, bet svars — 16 kg.
Šnauceri ir žirgti un aktīvi suņi, taču tie ir samērā ietiepīgi un stūrgalvīgi. Tie var kļūt par viena cilvēka vai vienas ģimenes suņiem, kā arī var būt ar izteiktiem savas teritorijas sargāšanas instinktiem. Šnauceri ne vienmēr satiek ar citiem suņiem vai mājdzīvniekiem, un tāpēc tiem nepieciešama īpaši rūpīga socializācija un uzraudzība. Ar savu dobjo riešanu tie ātri paziņo ģimenei par visiem svešiniekiem, kas pietuvojas to teritorijai.
Mākslas darbos un skulptūrās šnaucers tika attēlots jau 15. gadsimta sākumā. No šnaucera (bieži saukta par vidējo šnauceru) veidotas miniatūršnaucera un milzu šnaucera šķirnes, un to izcelsmes vieta ir Dienvidvācija un tuvāk esošie Šveices un Francijas reģioni. Sākotnēji tā uzdevums bija medīt žurkas, taču drīz vien cilvēki atklāja, ka šnauceri ir lieliski sargsuņi. Pirmais šīs šķirnes standarts izveidots 1890. gadā.
