Tibetas spaniels ir mazs suns, kura garums nedaudz pārsniedz tā skausta augstumu. Tā augstums skaustā ir apmēram 25 cm, bet svars — apmēram 7–9 kg. Tam ir zīdains, vidēji garš apmatojums, kas purna daļā ir gluds, bet uz ausīm, kāju aizmugurējās daļas un astes — šķipsnās krītošs. Tēviņiem apmatojums ir biezāks, un tiem ap kaklu un pleciem ir „krēpes”. Apmatojums var būt visās krāsās un krāsu kombinācijās.
Aktīvais, modrais Tibetas spaniels ir mazs sunītis, atturīgs pret svešiniekiem un pilnībā uzticīgs saviem mīļajiem. Tam ir jautrs raksturs, taču šī mazā dvēselīte ir samērā neatkarīga. Tomēr tam nepatīk pārlieku ilga nošķirtība no ģimenes, un, pildot savus sargsuņa pienākumus, tas var būt vokāli aktīvs.
Mūki audzēja šos suņus kā Tibetas klosteru sargus, un Tibetas spaniels nekad nav bijis medību suns, kā tas ierasts spanielu šķirnēm, taču tā nosaukums, iespējams, radies dekoratīvo spanielu dēļ — tie tika pasniegti kā dāvanas aristokrātiem karaļnamos, kur kļuva par iemīļotiem pavadoņiem. Simtiem gadu Tibetas spaniels kāpis uz klostera jumta, lai pārlūkotu apkārtni un rejot brīdinātu mūkus, ja kāds tuvojas. Līdz pat šai dienai, arī dzīvojot mūsdienīgos mājokļos, Tibetas spaniels meklē iespējami augstāku punktu, kur uzrāpties, lai pildītu savus sargsuņa pienākumus.
