Zviedru Lapzemes suns ir vidēja izmēra suns ar tipiskām špica iezīmēm — biezu, stāvu apmatojumu, kuplu asti, kas var būt saritināta uz muguras, un smailām ausīm. Apmatojums var būt lāču brūnā krāsā, melns, brūns vai melns ar brūnu. Šī taisnstūrainā suņa garums pārsniedz skausta augstumu, tēviņu augstums skaustā ir 45–51 cm, bet mātīšu augstums skaustā ir 40–46 cm. Pieaugušu suņu svars ir apmēram 19–21 kg.
Modrais, enerģiskais zviedru Lapzemes suns ir labsirdīgs un uzticīgs. Tas no dabas ir vokāli aktīvs un vērīgs sargsuns. Tas necieš nošķirtību no saviem mīļajiem, un tam piemīt arī izteikti gana instinkti. Ja vari šim sunim veltīt tam nepieciešamo laiku, tas ir vislieliskākais mājas mīlulis.
Šai šķirnei ir ļoti sena vēsture — arheologi tās izcelsmes zemē atraduši zviedru Lapzemes sunim līdzīgu skeletu, un tiek lēsts, ka tas ir apmēram 7000 gadus vecs. Sākumā tie tika audzēti kā medību suņi, un sāmu klejotāju ciltīm Lapzemē tie palīdzēja ganīt ziemeļbriežus, kā arī bija sargsuņi un pavadoņi. Šķirnes suņu vokālā aktivitāte tika speciāli attīstīta — ne tikai tāpēc, lai atbaidītu plēsējus un brīdinātu sāmus, bet arī tālab, lai pārliecinātu ziemeļbriežus, ka tie ir nevis plēsēji, bet sargi.
