Zviedru valhunds ir vidēja izmēra, īss, robusts suns, kura ķermeņa garums pārsniedz tā skausta augstumu. Pieauguša tēviņa augstums skaustā ir 33–35 cm, bet pieaugušas mātītes augstums skaustā ir 31–33 cm, bet svars — robežās no 11,5 līdz 16 kg. Īsais, pret laikapstākļiem noturīgais apmatojums var būt tēraudpelēks, pelēkbrūns, pelēcīgi dzeltens, rudi dzeltens un rudi brūns. Pilnu informāciju par apmatojuma krāsu un zīmējumu skatīt šķirnes standartā.
Modrais, žirgtais zviedru valhunds ir sargsuns no dabas. Šo draudzīgo un pakļāvīgo suni ir prieks dresēt, ar to var kvalitatīvi pavadīt laiku, un tas ir uzticīgs pavadonis saviem mīļajiem. Atstājot to pārāk ilgi vienu vai nenodrošinot tam nepieciešamās fiziskās aktivitātes un neveltot tam nepieciešamo uzmanību, tas rej un kļūst destruktīvs, gluži tāpat kā daudzi citi suņi.
Zviedru valhunda, kas pazīstams arī kā Zviedru ganu suns, vēsture ir vismaz 1000 gadus sena. Pastāv viedoklis, ka tam ir cieša radniecība ar Velsas korgiju pembroku, vēl vienu senu ganu suņu šķirni. Tā izcelsmes zemē valhundu sauc par Vastgotaspets, kas nozīmē „vestgotu špics”. Neraugoties uz seno vēsturi, 20. gadsimta 40. gados valhundi gandrīz izmira, taču, pateicoties divu suņu audzētāju nesavtīgajām pūlēm, šķirne tika saglabāta.
