Malinuā ir vidēji liela izmēra, īsspalvains suns ar taisnstūrveida ķermeņa aprisēm. Lai arī ierindas cilvēki to bieži jauc ar vācu aitusuni, tam ir izteiktāks taisnstūrveida profils, vieglāki kauli un smalkāka galva. Malinuā ir sirmā, rudā vai pelēkā krāsā ar pelēka toņa spalvu galiem. Tiem parasti ir tumšāka aste vai melns astes gals, purnā ir melna maska, un ausis lielākoties ir melnas. Pieaugušu tēviņu augstums skaustā ir no 61 līdz 66 cm, bet mātīšu — no 56 līdz 61 cm. To svars ir no 27,5 līdz 28,5 kg.
Malinuā nav šķirne tiem saimniekiem, kuri vēlas „vienkārši suni”, jo tas ir sirsnīgs, uzticīgs pavadonis, kas sargā māju un ģimenes locekļus un kam nepieciešams pieredzējis saimnieks. Tāpat kā visām šķirnēm, kam piemīt sargāšanas instinkti, arī šiem suņiem tos rosināt jau no mazotnes nav ieteicams, jo tie var sākt mēģināt sargāt neatbilstīgās situācijās. Dabiskie sargāšanas instinkti nostrādās, ja un kad tas būs nepieciešams.
Pastāv četri beļģu aitusuņu šķirnes paveidi: grīnendāls, tervirens, malinuā un lakenuā. To nosaukumi darināti no Beļģijas reģioniem, no kurienes tie cēlušies. Beļģijas strādīgie aitusuņi ir pazīstami jau kopš viduslaikiem. 19. gadsimta 90. gados kāds Beļģijas Veterinārijas zinātņu skolas profesors dokumentēja beļģu aitusuņu šķirnes dažādu paveidu standartus. Tajos atzīmēts, ka tie visi ir līdzīgi, un galvenā atšķirība attiecas uz šo paveidu apmatojumu. Vēlāk profesors šķirni sadalīja paveidos un ieteica tos audzēt kā atsevišķas šķirnes. Malinuā bija pirmais no beļģu aitusuņiem, kas tika selekcionēts un audzēts kā šķirnes paveids. Tas arī pirmais kļuva populārs.
