Buldogam ir īss, spēcīgs ķermenis un samērā nokarena āda (it īpaši galvas, kakla un plecu daļā). Vēl viena savdabīga iezīme ir lielais galvaskauss. Buldogs var būt raibs, rudos toņos, dzeltenbrūns vai balts ar jebkuru no minētajām krāsām. Pieauguša buldoga augstums skaustā ir 31–36 cm, bet svars — no 23 līdz 25 kg.
Šis ir ģimenisks suns, kas mīl bērnus un, nodrošinot iepazīstināšanu jau no mazotnes, labi satiek ar citiem mājdzīvniekiem. Buldogs ir pārāk draudzīgs, lai būtu labs sargsuns, taču nepieciešamības gadījumā aizsargās savus ģimenes locekļus. Tas var būt miermīlīgs, domīgs, dumjš, ietiepīgs, un tam piemīt labi attīstīta humora izjūta.
Buldogi cēlušies no senajiem bullenbeiseriem — suņiem ar mastifam tipisku miesasbūvi, kas Asīrijā, Grieķijā, Ēģiptē un Romā izmantoti sargāšanai un uzbrukšanai savvaļas dzīvniekiem. Bullenbeiseri bija dažādu izmēru. Anglijā no sākotnēji milzīgā bullenbeisera tika selekcionēts mazāka izmēra suns, un karaļa Džona valdīšanas laikā (13. gadsimtā) sākās tā buļļu tracinātāja «karjera». Gadu gaitā tika selekcionēts ideāli piemērots suns buļļu tracināšanai. Par laimi, tracināšana un suņu cīņas Anglijā 1835. gadā tika aizliegtas ar likumu, un buldogu saimnieki sāka selekcijas darbu, lai izskaustu šķirnes agresīvākos elementus un selekcionētu labsirdīgus mājas mīluļus.
