Īsām kājām, izturīgas uzbūves Kernterjeriem ir viltīga sejas izteiksme, stīvs kažoks un mazas, smailas ausis. Lai gan pēc uzbūves tie nav lieli, viņi ir muskuļoti ar cietu, blīvu ārējo apmatojumu un īsu, mīkstu, cieši pieguļošu pavilnu. Kernterjeri ir brūnā, pelēkā vai gandrīz melnā krāsā, un tie ir plankumaini visās krāsās. Pieaugušie Kernterjeri ir 28-31 cm gari un sver aptuveni 6-7,5 kg.
Šie ir dzīvespriecīgi, modri, žirgti un ekstraverti suņi, kurus var iemācīti lieliski dzīvot kopā ar bērniem. Tie satiek arī ar citiem suņiem, taču daži var būt nepiekāpīgāki. Tomēr tiem jau no mazotnes jāiemāca pieņemt kaķus un citus mājdzīvniekus, lai lielākā vecumā tiem nebūtu vēlmes dzīties tiem pakaļ. Šie suņi var būt neatkarīgi un stūrgalvīgi, tāpēc ir svarīga ir saudzīga, konsekventa dresūra.
Kernterjeru dzimtene ir Skotijas rietumu salas (it īpaši Skajas sala), un tie ir pazīstami kopš 16. gadsimta. Šķirnes nosaukums radies no akmens krāvumiem, ar kuriem tika iezīmētas robežas vai kapuvietas. Šie akmens krāvumi kļuva par lapsu un citu grauzēju iemīļotām slēpšanās vietām, un šo kaitīgo dzīvnieku apkarošanai tika audzēti mazie, taču bezbailīgie kernterjeri. No lielā izmēra, terjeram tipiskās miesasbūves suņiem lēnām izveidojās četras atsevišķas šķirnes: kernterjers, skaiterjers, Vesthailendas baltais terjers un skotu terjers.
