Šie augstie, elegantie kurti savu garo, šauro galvu nes ar lepnumu. Krievu vējasuņa (krievu kurta) apmatojums ir zīdains un vidēja garuma ar garu spalvu uz kājām, ķermeņa apakšdaļā un uz astes. Apmatojums var būt balts, zeltains, ruds, pelēks, melni salns un lāsumots. Pieaugušas mātītes augstums skaustā ir vismaz 68 cm, bet svars — apmēram 34 kg. Pieauguša tēviņa augstums skaustā ir vismaz 74 cm, bet svars — apmēram 41 kg.
Par spīti izmēriem šie labsirdīgie suņi mājās ir rāmi un mierīgi. Pret svešiniekiem tie var izturēties diezgan atturīgi un vēsi. Tie ir iecietīgi pret citiem, rakstura ziņā līdzīgiem suņiem, taču tie jau no mazotnes jāpieradina pie kaķiem un citiem mājdzīvniekiem, jo tie vienmēr reaģēs uz bēgošu dzīvnieku.
Krievu vējasuņi (krievu kurti) Krievijā kopš 17. gadsimta ir izmantoti vilku medībās. Krievijas kņazs ieveda no Arābijas vairākus kurtus, taču tie Krievijas skarbajās ziemās nespēja izdzīvot. Otrreiz viņš šos medību suņus sakrustoja ar vietējiem suņiem (iespējams, ka tatāru medību dzinējsuņiem vai garkājainajiem ganu suņiem). Maigā temperamenta un eksotiskā izskata dēļ krievu vējasuņi ir bijuši ideālas cariskās dāvanas Eiropas monarhiem. Pēc 1917. gada revolūcijas Krievijā krievu vējasuņi tika saistīti ar valdošo šķiru, un šī iemesla dēļ daudzas suņu audzētavas tika iznīcinātas. Šķirne izdzīvoja, pateicoties tikai Rietumu pasaulei uzdāvinātajiem suņiem.
