Boloņas sunītis ir istabas sunītis, kas izskata ziņā ļoti līdzinās Maltas sunītim. Samērā muskuļotajam mazajam sunītim visu galvu un ķermeni klāj balts apmatojums. Pieaugušu tēviņu augstums skaustā ir 27–30,5 cm, bet mātīšu augstums skaustā ir 25,5–28 cm. Pilnībā pieaudzis Boloņas sunītis sver 3–4 kg.
Boloņas sunītis ļoti pieķeras savam saimniekam, un tam parasti nepatīk būt nošķirtam no saviem mīļajiem. Tas var diezgan atturīgi izturēties pret svešiniekiem un, lai arī rej, paziņojot saimniekam par visu neparasto vai jauno, tiem nevajadzētu būt vokāli īpaši aktīviem vai agresīviem sunīšiem. Tiem patīk izpatikt un piemīt spēja ātri mācīties.
Pastāv uzskats, ka Boloņas sunīši ir izcēlušies Itālijas dienvidu daļā no Maltas bišoniem. Tie selekcionēti jau gadsimtiem senā pagātnē Boloņā, Itālijā — jau 11. un 12. gadsimtā. 16. gadsimtā šķirne bija ļoti populāra - kā pavadoņi valdošajās aprindās un aristokrātu vidū, tie ir piederējuši gan Katrīnai Lielajai Krievijā, gan Merilinai Monro!
Boloņas sunīši ir visnotaļ veselīgi suņi, kam nav plaši izplatītu, šķirnei raksturīgu veselības problēmu.
Šiem mazajiem sunīšiem pilnībā pietiek ar vairākām īsām pastaigām dienā, taču tie nekad neatteiksies no garas pastaigas. Tieši tāpat tie būs visnotaļ priecīgi, ja varēs parotaļāties ar saimnieku dārzā.
Dekoratīvajām šķirnēm ir ātra vielmaiņa, un tas nozīmē, ka šie suņi ātri patērē enerģiju, savukārt to mazais kuņģa izmērs nozīmē, ka tos jābaro mazām porcijām, bet bieži. Maza izmēra suņiem paredzētās barības ir īpaši izstrādātas, lai tajās būtu atbilstīgs svarīgāko uzturvielu daudzums, kā arī lai krokešu izmērs būtu piemērots maza izmēra mutītēm. Tas arī veicina sakošļāšanu un uzlabo gremošanu.
Boloņas sunīšu garajam apmatojumam ir tendence savelties, un tas ir jāķemmē katru dienu, īpašu uzmanību pievēršot uz vēdera, aiz ausīm un uz kājām esošajam apmatojumam. Tā kā šie suņi apmatojumu nemaina, izkritušais apmatojums ir jāizķemmē.
Lai arī tradicionāli tiek uzskatīts, ka daudzi suņi pret bērniem izturas labi (piemēram, medību suņi), visiem suņiem un bērniem ir jāmāca satikt ar citiem un cienīt vienam otru, lai uzturēšanās kopā būtu droša. Bet pat tad suņus un mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt kopā bez uzraudzības, un pieaugušajiem pastāvīgi ir jāseko līdzi viņu savstarpējām darbībām.
