Bulmastifs ir kompakts, masīvs, muskuļots suns ar lielu, kvadrātveida galvu. Apmatojums — īss, ciets un noturīgs pret laikapstākļiem, tā iespējamās krāsas ir dzeltenbrūna, ruda vai raiba, ar melnu purnu. Pieauguša tēviņa augstums skaustā ir 64–69 cm, bet svars — no 50 līdz 59 kg, savukārt mātītes augstums skaustā ir 61–66 cm, bet svars — no 41 līdz 50 kg.
Šie suņi ļoti sargā savus ģimenes locekļus un pārējos mājdzīvniekus, un tādēļ tiem nepieciešama socializācija jau no mazotnes. Bulmastifs svešinieku pieņem tikai tad, ja viņus sapazīstina kāds, kam tas uzticas. Citi ciemiņi/svešinieki tiks ātri vien apturēti. Spēka, ietiepības un pārlieku izteikto sargāšanas instinktu dēļ šīs šķirnes suņi nav īsti piemēroti saimniekiem - iesācējiem.
Bulmastifa sākotnējais nosaukums bija „Medību pārziņa nakts suns”, jo tie tika izmantoti malumednieku ķeršanai. Bulmastifa vaislas populācija bija 60% angļu mastifu un 40% buldogu. Tas tika selekcionēts 19. gadsimta beigās. Kad vajadzība pēc medību pārziņiem un bulmastifiem samazinājās, tie tika izmantoti izklaidēm. Kāds ieskrēja krūmājā, bet pēc brīža šī cilvēka meklēšanai tika izlaists bulmastifs uzpurnī. Bulmastifs tika dresēts nevis plosīt vai nogalināt, bet gan uzveikt.
Tāpat kā daudzu šķirņu suņiem, bulmastifiem ir iespējamas dažādas iedzimtas acu problēmas un gūžu un elkoņu displāzija (locītavu problēmas, kas var būt sāpīgas un izraisīt kustību traucējumus). Tādēļ pirms vaislošanas suņiem ir svarīgi veikt acu izmeklējumus. Tiem biežāk iespējama arī specifiska urīnpūšļa slimība un ceļgalu saišu problēmas (krustenisko saišu slimība).
Šis suns rūpīgi jākontrolē līdz vismaz 12 mēnešu vecumam. Pārlieku lielas fiziskās aktivitātes pārāk mazotnē var radīt kaulu un locītavu problēmas vēlāk dzīves laikā. Tiem patīk fiziskās nodarbes un rotaļas ar ģimenes locekļiem, un bulmastifam pilnībā pietiks ar pāris stundām fizisko aktivitāšu dienā.
Salīdzinot ar mazāka izmēra suņiem, liela izmēra suņi, kam ir arī liela apetīte, gūst labumu no atšķirīgi sabalansētām uzturvielām, tostarp minerālvielām un vitamīniem. Bulmastifi ir uzņēmīgi pret meteorismu (vēdera uzpūšanos) un kuņģa problēmām, taču šo risku var mazināt, barojot biežāk, bet dodot mazākas porcijas.
Bulmastifs ir samērā viegli kopjams, jo tam ir īss un viegli uzturams apmatojums. Lai atbrīvotos no izkritušā apmatojuma, ir nepieciešams tikai kopšanai paredzētais gumijotais cimds.
Lai arī tradicionāli tiek uzskatīts, ka daudzi suņi pret bērniem izturas labi (piemēram, medību suņi), visiem suņiem un bērniem ir jāmāca satikt ar citiem un cienīt vienam otru, lai uzturēšanās kopā būtu droša. Bet pat tad suņus un mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt kopā bez uzraudzības, un pieaugušajiem pastāvīgi ir jāseko līdzi viņu savstarpējām darbībām.
