Česapīkas līča retrīvers ir liels, muskuļots un spēcīgs suns ar ķepām ar peldplēvēm, un tam ir īss un biezs, ūdensizturīgs apmatojums ar raupju un taukainu akotu un smalku, vilnainu pavilnu. Apmatojuma krāsa tiek raksturota kā „izkaltusi zāle”, kas ir tonis starp salmu krāsu un ērgļpapardes krāsu, taču šie suņi var būt arī rudi/zeltaini vai brūni. Pieaugušu tēviņu augstums skaustā ir 58–66 cm, bet svars — no 29,5 līdz 36,4 kg. Pieaugušas mātītes augstums skaustā ir 53–61 cm, bet svars — no 25 līdz 31,8 kg.
Česapīkas līča retrīveri var būt ar neatkarīgu raksturu, taču tajā pašā laikā tie ir sirsnīgi un sirsnīgi suņi. Tie mīl bērnus, taču reizēm rotaļu laikā var kļūt mežonīgi. Česapīkas līča retrīveram ir sarga daba un jautrs, priekpilns un modrs skats uz dzīvi, un tam patīk gan citu suņu, gan cilvēku sabiedrība. Tie nav piemērotākie suņi saimniekiem - iesācējiem.
Česapīkas līča retrīvers ir amerikāņu šķirne, ko kolonisti, izmantojot britu suņus, izkopa darbam ūdenī, ķerot pīles un citus putnus. Tiek stāstīts, ka 1807. gadā netālu no Merilendas piekrastes avarēja kāds kuģis, uz kura bija divi ņūfaundlendu kucēni. Kucēni tika atdoti glābējiem kā pateicība. Abi suņi tikai sapāroti ar vietējiem suņiem, savukārt iegūtie kucēni tika sakrustoti ar gludspalvainajiem un sprogainajiem retrīveriem, īru ūdensspanieliem un jenotu dzinējsuņiem, tādējādi iegūstot mūsdienu Česapīkas līča retrīveru.
Česapīkas līča retrīveram nepieciešams daudz fizisko aktivitāšu, un, to nenodrošinot, šiem suņiem ir iespējamas uzvedības problēmas. Tiem patīk ūdens, peldēšana un skriešana pakaļ lietām un to atnešana, un dienā tiem nepieciešamas divas vai vairāk stundu ilgas fiziskās aktivitātes. Šie nav labākie suņi pilsētniekiem vai mazkustīgiem saimniekiem.
Salīdzinot ar mazāka izmēra suņiem, liela izmēra suņi, kam ir arī liela apetīte, gūst labumu no atšķirīgi sabalansētām uzturvielām, tostarp minerālvielām un vitamīniem. Česapīkas līča retrīveri ir uzņēmīgi pret meteorismu (vēdera uzpūšanos) un kuņģa problēmām, taču šo risku var mazināt, barojot biežāk, bet dodot mazākas porcijas.
Česapīkas līča retrīveram ir biezs un īss apmatojums ar blīvu, pūkainu pavilnu. Apmatojums var būt viļņains, taču parasti nav sprogains, un pieskaroties tas šķiet taukains. Šo suni nav ieteicams mazgāt, jo pastāv iespēja sabojāt tā ūdensizturīgo apmatojumu. Jāuzmanās arī ar sukāšanu, kas būtu nepieciešama tikai apmatojuma mainīšanas laikā. To sukā, lai atbrīvotos no izkritušā apmatojuma. Mazgājot un pārlieku sukājot, apmatojums var tikt bojāts.
Lai arī tradicionāli tiek uzskatīts, ka daudzi suņi pret bērniem izturas labi (piemēram, medību suņi), visiem suņiem un bērniem ir jāmāca satikt ar citiem un cienīt vienam otru, lai uzturēšanās kopā būtu droša. Bet pat tad suņus un mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt kopā bez uzraudzības, un pieaugušajiem pastāvīgi ir jāseko līdzi viņu savstarpējām darbībām.
