Česapīkas līča retrīvers ir liels, muskuļots un spēcīgs suns ar ķepām ar peldplēvēm, un tam ir īss un biezs, ūdensizturīgs apmatojums ar raupju un taukainu akotu un smalku, vilnainu pavilnu. Apmatojuma krāsa tiek raksturota kā „izkaltusi zāle”, kas ir tonis starp salmu krāsu un ērgļpapardes krāsu, taču šie suņi var būt arī rudi/zeltaini vai brūni. Pieaugušu tēviņu augstums skaustā ir 58–66 cm, bet svars — no 29,5 līdz 36,4 kg. Pieaugušas mātītes augstums skaustā ir 53–61 cm, bet svars — no 25 līdz 31,8 kg.
Česapīkas līča retrīveri var būt ar neatkarīgu raksturu, taču tajā pašā laikā tie ir sirsnīgi un sirsnīgi suņi. Tie mīl bērnus, taču reizēm rotaļu laikā var kļūt mežonīgi. Česapīkas līča retrīveram ir sarga daba un jautrs, priekpilns un modrs skats uz dzīvi, un tam patīk gan citu suņu, gan cilvēku sabiedrība. Tie nav piemērotākie suņi saimniekiem - iesācējiem.
Česapīkas līča retrīvers ir amerikāņu šķirne, ko kolonisti, izmantojot britu suņus, izkopa darbam ūdenī, ķerot pīles un citus putnus. Tiek stāstīts, ka 1807. gadā netālu no Merilendas piekrastes avarēja kāds kuģis, uz kura bija divi ņūfaundlendu kucēni. Kucēni tika atdoti glābējiem kā pateicība. Abi suņi tikai sapāroti ar vietējiem suņiem, savukārt iegūtie kucēni tika sakrustoti ar gludspalvainajiem un sprogainajiem retrīveriem, īru ūdensspanieliem un jenotu dzinējsuņiem, tādējādi iegūstot mūsdienu Česapīkas līča retrīveru.
