Masīvs, spēcīgs un kompakts — Flandrijas buvjē ir iespaidīga, spēcīga un robusta izskata suns. Tam ir kupls, raupjš, nekopta izskata apmatojums un bārda, ūsas un kuplas uzacis. Buvjē var būt dzeltenbrūns līdz melns un raibs. Pieaugušas mātītes augstums skaustā ir 59–65 cm, bet svars — no 27 līdz 35 kg. Pieauguša tēviņa augstums skaustā ir 62–68 cm, bet svars — no 35 līdz 40 kg.
Par spīti draudīgajam izskatam Flandrijas buvjē piemīt nosvērts temperaments un draudzīgums, tādēļ tas ir ideāls ģimenes mīlulis. Tas sargā ģimenes locekļus un mājas, diezgan atturīgi izturas pret svešiniekiem, taču nekad nav agresīvs. Šie mājās klusie, mierīgie un saprātīgie suņi pret ģimenes locekļiem izturas sirsnīgi un, nodrošinot pienācīgu socializāciju un iepazīstināšanu jaunā vecumā, satiek ar citiem suņiem un mājdzīvniekiem.
Precīza šķirnes izcelsme nav zināma, taču kopš 17. gadsimta visi ar lopu ganu suņi tika saukti „buvjē” (vēršu gani), un katrā apgabala reģionā tiem bija savs nosaukums un paveids. Šie suņi bija izdaudzināti lopu dzinēji un sargātāji. Pirmā pasaules kara laikā buvjē masveidā tika gandrīz iznīcināti, un daudzi no retākajiem paveidiem izzuda pilnībā. Divi izdzīvojušie šķirnes paveidi bija Flandrijas buvjē un Ardēnu buvjē. Par Flandrijas buvjē izcelsmes valsti sevi uzskata gan Francija, gan Beļģija. Par šīs šķirnes saglabāšanu kara gados jāpateicas Beļģijas armijas veterinārārstam, kapteinim Derbijam.
Flandrijas buvjē ir samērā izturīgi suņi, tomēr, tāpat kā daudzu šķirņu suņiem, tiem ir iespējamas dažādas iedzimtas acu slimības un gūžu displāzija (slimība, kas var izraisīt kustību traucējumus). Tādēļ pirms vaislošanas suņiem ir svarīgi veikt acu izmeklējumus. Šīs šķirnes suņiem īpaši raksturīga ir balsenes paralīze, kas var izraisīt trokšņainu elpošanu un apgrūtinātu elpošanu.
Flandrijas buvjē kucēniem būs pietiekamas fiziskās aktivitātes, skraidot dārzā. Pieaugušā vecumā tie ļoti pielāgojas apstākļiem ģimenē, tomēr tiem ir jānodrošina vismaz stundu ilgas fiziskās aktivitātes dienā.
Salīdzinot ar mazāka izmēra suņiem, liela izmēra suņi, kam ir arī liela apetīte, gūst labumu no atšķirīgi sabalansētām uzturvielām, tostarp minerālvielām un vitamīniem. Buvjē ir uzņēmīgi pret meteorismu (vēdera uzpūšanos) un kuņģa problēmām, taču šo risku var mazināt, barojot biežāk, bet dodot mazākas porcijas.
Šiem suņiem ir kupls un raupjš apmatojums, kam būtu jābūt apmēram 6 cm garam. Pavilna ir smalka un blīva. Buvjē apmatojums jākopj vismaz trīs reizes nedēļā, īpašu uzmanību pievēršot bārdai un ūsām, lai nodrošinātu, ka tur pastāvīgi neieķep barības pārpalikumi. Suņa labsajūtai ir svarīgi sekot tam, lai nesaveltos pavilna. Izkritušais akots jāizplūkā vismaz divas reizes gadā, kad tiek mainīts apmatojums.
Lai arī tradicionāli tiek uzskatīts, ka daudzi suņi pret bērniem izturas labi (piemēram, medību suņi), visiem suņiem un bērniem ir jāmāca satikt ar citiem un cienīt vienam otru, lai uzturēšanās kopā būtu droša. Bet pat tad suņus un mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt kopā bez uzraudzības, un pieaugušajiem pastāvīgi ir jāseko līdzi viņu savstarpējām darbībām.
