Standarta garspalvainais taksis ir īss, taču ne mazs! Tas ir vidēja izmēra medību suns uz īsām kājām. Pilnībā pieauguša suņa augstums skaustā ir apmēram 35 cm, bet svars — no 9 līdz 12 kg. Tam ir atraktīvs, mīksts, taisns apmatojums, kas var būt dažādās krāsās (sīkāku informāciju skatīt šķirnes standartā).
Garspalvainais taksis ir žirgts, drošs, bezbailīgs suns. Garspalvainais taksis var būt nedaudz ietiepīgs un neatkarīgs, taču klīst valodas, ka tas ir mierīgāks un paklausīgāks nekā abu pārējo paveidu (gludspalvainie un asspalvainie) suņi. Tam ir laba oža un patīk ārā dzīt pēdas, taču tas ir arī lielisks, labsirdīgs un uzticīgs mājas suns. Garspalvainais taksis mīl cilvēkus un ir lielisks, sirsnīgs pavadonis.
Skaidri zināms, ka takši bija sastopami 15. gadsimtā Vācijā, tomēr līdzīgi suņi ir redzami Ēģiptes un Meksikas mākslas darbos. Šīs šķirnes suņu vācu standarts ir ieviests 1879. gadā, bet suņu audzētāju klubs ir dibināts 1888. gadā. Lielbritānijā takšus ieveda princis Alberts, un Lielbritānijā un Amerikā tie bija populāri visu 19. gadsimtu, taču dēļ savām vācu saknēm I pasaules kara laikā savu popularitāti zaudēja. Tomēr aizspriedumi ir nolikti malā, un šie suņi atkal ir iecienīti ģimenes mīluļi un medību pavadoņi. Standarta takši tika izmantoti galvenokārt āpšu medībām, taču ir izmantoti arī citu dzīvnieku medībās.
Takšiem izplatītākā veselības problēma ir saistīta ar miesasbūvi; proti, tiem biežāk ir iespējamas muguras problēmas. Šīs šķirnes suņiem samērā izplatīta ir arī sirdsslimība. Tāpat kā daudzu citu šķirņu suņiem, ir iespējamas dažādas iedzimtas acu problēmas, un vaislas suņiem regulāri jāveic acu izmeklējumi.
Garspalvainajam taksim dienā nepieciešamas stundu ilgas fiziskās aktivitātes. Pirms fiziskām aktivitātēm bez pavadas pārliecinies, ka suns pilnībā klausa atsaukšanas komandai. Esot brīvā dabā un sajūtot aromātu, tam nostrādā īstena mednieka instinkti, un nekas tam nesagādā vairāk prieka kā zaķu alu pētīšana un kārtīga izvārtīšanās mēslos!
Tava suņa uzturā pareizi līdzsvarotām ir jābūt visām svarīgākajām uzturvielu grupām, kā arī pastāvīgi ir jābūt nodrošinātam svaigam ūdenim. Ir svarīgi kontrolēt miesasbūves indikatorus, lai pastāvīgi nodrošinātu, ka sunim ir ideāls ķermeņa stāvoklis, un atcerēties to barot vismaz divas reizes dienā un saskaņā ar attiecīgās barības lietošanas vadlīnijām. Ir kritiski svarīgi nepieļaut, ka taksis iedzīvojas virsnormas svarā, jo tas var radīt papildu slodzi takša mugurai.
Mīkstais, taisnais apmatojums ir garāks krūškurvja daļā, uz vēdera un astes un kāju aizmugurē, un tās ir vietas, kur, nenodrošinot rūpīgu kopšanu vismaz trīs reizes nedēļā, visvairāk iespējama savelšanās. Tā kā apmatojums ir tuvu zemei, pastaigu laikā tajā var ieķerties dažādi netīrumi, un tāpēc tas pēc atgriešanās mājās ir jāpārbauda.
Lai arī tradicionāli tiek uzskatīts, ka daudzi suņi pret bērniem izturas labi (piemēram, medību suņi), visiem suņiem un bērniem ir jāmāca satikt ar citiem un cienīt vienam otru, lai uzturēšanās kopā būtu droša. Bet pat tad suņus un mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt kopā bez uzraudzības, un pieaugušajiem pastāvīgi ir jāseko līdzi viņu savstarpējām darbībām.
