Šim lielajam retrīveram, kas pazīstams tā mirdzošā, vidēji garā, zeltainās krāsas apmatojuma dēļ, ir draudzīgi vaibsti ar izcilu simetriju un lieliskas, plūstošas kustības, veicot platus, varenus soļus. Pieaugušu tēviņu augstums skaustā ir 56–61 cm, bet svars — no 30 līdz 34 kg. Pieaugušu mātīšu augstums skaustā ir 51–56 cm, bet svars — no 27 līdz 32 kg.
Zeltainais retrīvers ir maigs suns ar mierīgu raksturu, kas parasti pielāgojas dzīvei ģimenē. Tam patīk iesaistīties visā notiekošajā gan telpās, gan ārpus telpām. Tie ir izteikti medību suņi, kas vienmēr mēģinās vilkt, raut vai nest jebko, kas ietilpst mutē. Tiem ļoti patīk ūdens, un tādēļ jāseko to drošībai, ja tuvumā ir jebkāda veida ūdenstilpe. Tomēr zeltainiem retrīveriem ir tendence satraukties, un šī iemesla dēļ dresūras laikā pastāvīgi jāseko, lai to jūtīgums tiktu ņemts vērā.
Seram Dadlijam Mārdžoribenksam (lordam Tvīdmautam) iepatikās retrīvera dzeltenīgā krāsa, un 1865. gadā viņš Braitonā, Anglijā iegādājās tēviņu vārdā Nuss (Nous), lai to sakrustotu ar aknu krāsas Tvīda ūdensspaniela kuci. Turpmāko 20 selekcijas darba gadu laikā, krustojot ar Labradoras retrīveriem, sarkanajiem seteriem un, iespējams, pāris bladhaundiem, lai uzlabotu pēdu dzīšanas spēju un padarītu masīvākus kaulus, tika iegūts zeltainais retrīvers. Šie suņi 1908. tika reģistrēti un līdz 1913. gadam izrādīti kā gludspalvainie zeltainie retrīveri, tad reģistros parādījās zeltainie vai dzeltenie retrīveri, un pašreizējo nosaukumu šie suņi ieguva 1920. gadā.
