Šie suņi bieži tiek salīdzināti ar borderkollijiem. Šie masīvo un muskuļoto suņu garums nedaudz pārsniedz to skausta augstumu, kas ir 51–58 cm tēviņiem un 46–53 cm mātītēm. Atkarībā no dzimuma un miesas būves to svars parasti ir 19–29 kg. Apmatojums iespējams melns, marmorzils, marmorruds un ruds, ar vai bez dzeltenbrūniem punktveida lāsumiem. Sīkāku informāciju skatīt šķirnes standartā.
Šim sunim ir izteikti ganāmpulka savaldīšanas instinkti, tam patīk būt mīlētam ģimenes loceklim un uzturēties saimnieku sabiedrībā. Sākotnēji tie pret svešiniekiem var izturēties atturīgi, un tādēļ svarīga ir agrīna socializācija. Ņemot vērā tā intelektu un enerģiju, svarīga ir arī pastāvīga dresūra un kombinācijā fiziskās un prātu stimulējošās aktivitātes.
Pārsteidzoši ir tas, ka Austrālijas aitusuns īstenībā ir no Amerikas! Pireneju kalnu Basku apgabala gani 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā aizveda mazus „zilos” suņus uz Amerikas Savienotajām Valstīm darbam ar aitām. Šķirnes nosaukuma Austrālijas daļa cēlusies no aitu, ar kurām tie strādāja, nosaukuma, jo šīs aitas tika ievestas no Austrālijas. Cita teorija liecina, ka šie suņi vispirms ieceļoja Austrālijā, bet pēc tam Amerikas Savienotajās Valstīs. Kad šie suņi 19. gadsimta beigās pirmo reizi ieradās Amerikas Savienoto Valstu dienvidrietumos, tiem sākotnēji tika ļauts krustoties ar citiem ganu suņiem, lai tādējādi uzlabotu darbspēju. Šķirnes klubs Amerikas Savienotajās Valstīs tika dibināts 1957. gadā.
Austrālijas aitusuņi kopumā ir ļoti veselīga šķirne. Tomēr, tāpat kā daudzu šķirņu suņiem, tiem ir iespējamas dažādas iedzimtas acu slimības un gūžu displāzija (slimība, kas var izraisīt kustību traucējumus). Tādēļ pirms vaislošanas suņiem ir svarīgi veikt acu izmeklējumus.
Šim sunim nepieciešamas vismaz divas stundas fizisku aktivitāšu dienā. Daudzi Austrālijas aitusuņi ļoti labi startē suņu sporta veidos (veiklības vingrinājumi, blakus iešana mūzikas pavadībā, sacensības paklausībā un flaibols), kur tie var likt lietā savu fizisko un garīgo enerģiju.
Tava suņa uzturā pareizi līdzsvarotām ir jābūt visām svarīgākajām uzturvielu grupām, kā arī pastāvīgi ir jābūt nodrošinātam svaigam ūdenim. Ir svarīgi kontrolēt miesasbūves indikatorus, lai pastāvīgi nodrošinātu, ka sunim ir ideāls ķermeņa stāvoklis, un atcerēties to barot vismaz divas reizes dienā un saskaņā ar attiecīgās barības lietošanas vadlīnijām.
Apmatojums ir vidēji garš, ar pret laikapstākļiem noturīgu pavilnu. Suņiem ir mazliet apmatojuma šķipsnu kāju aizmugurējā daļā un mērenas krēpes, kas tēviņiem ir biezākas. Vajadzētu pietikt ar izsukāšanu divas vai trīs reizes nedēļā, taču biežāka kopšana nepieciešama apmatojuma maiņas periodos.
Lai arī tradicionāli tiek uzskatīts, ka daudzi suņi pret bērniem izturas labi (piemēram, medību suņi), visiem suņiem un bērniem ir jāmāca satikt ar citiem un cienīt vienam otru, lai uzturēšanās kopā būtu droša. Bet pat tad suņus un mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt kopā bez uzraudzības, un pieaugušajiem pastāvīgi ir jāseko līdzi viņu savstarpējām darbībām.
