Šī kompaktā, vidēji lielā, muskuļotā suņa augstums skaustā ir 46–51 cm (tēviņi) un 43–48 cm (mātītes), bet tā svars ir no 17 līdz 23 kg. Apmatojums var būt gaišzils; gaišzils ar dzeltenbrūnu; gaišzils, melns ar dzeltenbrūnu; raibi gaišzils; ruds; ruds ar dzeltenbrūnu; raibi ruds. Sīkāku informāciju skatīt šķirnes standartā.
Austrālijas ganu sunim dabiski piemīt piesardzīga attieksme pret svešiniekiem un izteikti sargāšanas instinkti, un šī iemesla dēļ īpaši svarīga ir agrīna, rūpīga socializācija. Ieteicams arī agrīni mācīt nekost, jo, pārlieku aizraujoties, daži suņi var arī mazliet iekniebt. Lai arī šis suns ir uzticīgs savai ģimenei, tas var sagādāt pietiekami daudz raižu. Šis suns nav labākā izvēle saimniekiem, kas rūpes par suni uzņemas pirmo reizi; tam nepieciešami saimnieki ar pieredzi.
Kolliji pavadīja angļu lopkopjus 1800. gados, taču skarbajos apstākļos un grūti savaldāmo lopu ganīšanai bija nepieciešams izturīgāks suns, un tāpēc 60 gadu garumā tika krustoti dažādi suņi ar īpašām spējām, tostarp dingo, dažādi kolliji un aitusuņi, kelpiji, dalmācieši un bulterjeri. Līdz 19. gadsimta beigām beidzot bija izkopts suns, kas varēja ganīt lopus (kožot tiem kājās), strādāt ar cilvēkiem, izrādīt pašiniciatīvu un izturēt visus laikapstākļus (gan spēcīgu lietu, gan aukstumu vai karstumu).
