Šī muskuļotā, vidēja izmēra suņa garums nedaudz pārsniedz tā augstumu, un pilnībā pieauguša suņa svars ir 20–25 kg. Pieauguša tēviņa augstums skaustā ir 47–52 cm, bet mātītes augstums skaustā — 44–48 cm. Īsais apmatojums var būt brūns, ruds ar melnu masku un briežu ruds ar melnu masku vai bez tās.
Bavārijas asinspēdu dzinējsuns ir drosmīgs, mierīgs un uzticīgs savam saimniekam. Tas var atturīgi izturēties pret svešiniekiem, un šī iemesla dēļ īpaši svarīga ir agrīna, rūpīga socializācija. Nolūkā nodrošināt, ka suns labi klausa atsaukšanas komandai, papildus iespējai likt lietā ožu obligāti nepieciešama dresūra.
Bavārijas asinspēdu dzinējsuns ir cēlies no viduslaiku medību pēddziņiem. Sākotnēji izmantoti kā medību suņi, tie izrādījušies priekšteči dažādām šķirnes un to paveidiem, tostarp Hannoveres pēddzinim. Lai selekcionētu svarā vieglāku suni, Hannoveres dzinējsuns tika sakrustots ar rudajiem kalnu pēddziņiem, un 19. gadsimta 70. gados izveidojās Bavārijas asinspēdu dzinējsuns — pēddzinis, kas spēja dzīt aukstas ievainota medījuma pēdas kalnainos apvidos. Šīs šķirnes suņu audzētāju klubs dibināts Minhenē 1912. gadā.
