Sorry, you need to enable JavaScript to visit this website.
Your Pet, Our Passion.
Bedlingtonterjers

Bedlingtonterjers

Šis mazā/vidējā izmēra, garkājainais terjers ir viegli atpazīstams. Tam ir šaurs galvaskauss un aitai līdzīgs apmatojums gaišzilā, aknu brūnā vai smilšu krāsā ar dzeltenbrūnas krāsas piejaukumu vai bez tā. Pieaugušu tēviņu un mātīšu augstums skaustā ir 38–43 cm, bet svars — no 8 līdz 10 kg.

Nepieciešams zināt
  • Saimniekiem ar zināmu pieredzi piemērots suns
  • Nepieciešama vidēja līmeņa dresūra
  • Izbauda fiziski aktīvas pastaigas
  • Izbauda stundu ilgu pastaigu dienā
  • Neliela auguma suns
  • Gandrīz neslienājas
  • Kopšana nepieciešama ik pārdienu
  • Hipoalerģiska šķirne
  • Klusējošs suns
  • Sargsuns. Rejošs un modrs
  • Var būt vajadzīga dresūra, lai sadzīvotu ar citiem mājas mīluļiem
  • Var būt vajadzīga dresūra, lai sadzīvotu ar bērniem

Temperaments

Bedlingtonterjeram ir jāiemāca satikt ar kaķiem un citiem dzīvniekiem. Tas ziņos par svešiniekiem un aizdzīs nelūgtus viesus, taču draudzīgi izturēsies pret tiem, ko saimnieks ielaidīs savā mājā. Bedlingtonterjers ir patiešām labs sargsuns, jo attiecīgās situācijās tas ir ļoti bezbailīgs. Regulāri nodrošinot prātu stimulējošas un fiziskas aktivitātes, tie izturēsies samērā rāmi.

Izcelsme

Sākotnēji krustojot vietējos terjerus, bet iegūtos suņus pēc tam sakrustojot ar vipetiem, Nortamberlendas Rotberijas reģiona kalnrači 18. gadsimtā selekcionēja bedlingtonterjeru. Tas netika izrādīts līdz 1869. gadam, bet pa to laiku tam šķirnei jau bija izveidojusies grauzēju mednieka, malumednieku līdzgaitnieka un cīnītāja reputācija. Citi nosaukumi, ar kuriem šķirne bijusi pazīstama, ir „Rotberijas terjers” un „klaidoņu suns” (dēļ tā saistības ar malumedniecību).