Sorry, you need to enable JavaScript to visit this website.
Your Pet, Our Passion.
Bladhaunds

Bladhaunds

Dižciltīgās, sakrokotās galvas ādas, nokareno apakšējo plakstiņu un garo, nokareno ausu dēļ viegli atpazīstamajam bladhaundam ir spēcīgs ķermenis un locekļi, un šis suns ir patiešām liels! Tam ir īss, gluds apmatojums, kas var būt melns ar dzeltenbrūnu, aknu brūns ar dzeltenbrūnu un ruds. Pieaugušu mātīšu augstums skaustā ir 58–63 cm, bet pieaugušu tēviņu augstums skaustā ir 63–69 cm. To svars ir 41–50 kg.

Nepieciešams zināt
  • Saimniekiem ar zināmu pieredzi piemērots suns
  • Nepieciešama papildu dresūra
  • Izbauda fiziski aktīvas pastaigas
  • Izbauda vienu līdz divas stundas ilgu pastaigu dienā
  • Liela auguma suns
  • Gandrīz neslienājas
  • Kopšana nepieciešama reizi nedēļā
  • Šķirne nav hipoalergēna
  • Komunikabls un vokāli aktīvs suns
  • Nav sargsuns
  • Var būt vajadzīga dresūra, lai sadzīvotu ar citiem mājas mīluļiem
  • Var būt vajadzīga dresūra, lai sadzīvotu ar bērniem

Temperaments

Šie ir maigas dabas, sirsnīgi suņi, kas parasti labi satiek ar bērniem un spēj saticīgi dzīvot ar citiem suņiem un mājas mīluļiem. Tie ir draudzīgi suņi, kas laipni sagaidīs gan vēlamus, gan nevēlamus viesus. Lai arī mājās šie suņi uzvedas klusi, ārpus telpām tie var uzvesties ļoti skaļi. Tie ir ģimeniski suņi, kam nepatīk palikt vienatnē.

Izcelsme

Mūsdienu bladhaunda priekšteči meklējami Sv. Huberta klosterī, kur suņi ar nosaukumu „Segusius” sākotnēji tika izmantoti vilku, lielo kaķu vai briežu, kā arī ievainota medījuma pēdu dzīšanai. Kad normaņi 1066. gadā iekaroja Angliju, viņi sev līdzi atveda daudzus suņus, un viens no šiem Anglijā nonākušajiem suņiem bija Sv. Huberta medību suns, kas vēlāk kļuva pazīstams kā bladhaunds. Precizējot gan jāpiebilst, ka šādi tika saukti melni lāsumainie suņi, savukārt baltie tika saukti par talbotiem. Mūsdienu bladhaundi nav identiski to laiku suņiem, taču Beļģijā tos joprojām sauc Chien du St Hubert.