Kad šis iespaidīgā izskata, lielais un muskuļotais suns ir pilnībā pieaudzis, tas sver apmēram 30–38,5 kg. Pieauguša tēviņa augstums skaustā ir 65–70 cm, bet mātītes augstums skaustā — apmēram 68 cm. Īsais apmatojums ir melns ar specifiskiem dzeltenbrūniem lāsumiem vai trīskrāsains (pelēks un melns ar dzeltenbrūniem lāsumiem).
Boseronu spilgtākās īpašības ir drosme, bezbailība un apķērība. Šim „cilvēka sunim” ir nepieciešama cilvēka sabiedrība, un tam nepatīk pārāk ilgi palikt vienam. Tomēr tas ir arī ietiepīgs, tāpēc, ņemot vērā tam nepieciešamo dresūru un fiziskās aktivitātes, šis suns nav labākā izvēle saimniekiem, kas gādību par suni uzņemas pirmo reizi; proti, tiem nepieciešama pieredzējušāku saimnieku gādība. Tā kā šo suņu raksturā ir piesardzīgi izturēties pret svešiniekiem, īpaši svarīga nozīme ir agrīnai socializācijai.
Šīs šķirnes suņi, kas, iespējams, jau 16. gadsimta beigās cēlušies Francijas ziemeļrietumos esošajā Bose (Beauce) reģionā, to apmatojuma krāsojuma dēļ pazīstami arī kā „sarkanās zeķes” („Bas Rouge”). Boseroni, kas tiek izmantoti lopu ganīšanai un sargāšanai, ir lielākie no Francijas aitusuņiem un tuvi radinieki ar garāku apmatojumu apveltītajam briāram. Pasaules karu laikā boserons tika izmantots kā sargsuns un ziņu nodošanai starp ierakumiem, un arī mūsdienās tos izmanto gan militārajā sfērā, gan darbam policijā.
