Dīrhaunds

Izcelsme

Pinkainie medību suņi Skotijā pastāvējuši jau pirms 16. gadsimta. Valda uzskats, ka pirms romiešu iebrukuma Lielbritānijā tika ievesti īsspalvaini medību suņi, taču, izmantojot šos medību suņus Skotijas ziemeļrietumu daļā, to īsais apmatojums izrādījās trūkums. Šie medību suņi pēc tam, iespējams, tika sakrustoti ar vietējiem suņiem ar biezo apmatojumu, tādējādi iegūstot briežu medībām paredzēto suņu šķirni. Skotu augstmaņi tos izmantoja baros, lai medītu briežus, un tiem vajadzēja būt pietiekami spēcīgiem, lai nogāztu briedi no kājām.

Temperaments

Dīrhaunds ir maiga rakstura, draudzīgs suns. Tas labi satiek ar bērniem, taču nav pārāk labs sargsuns un daudz rej. Vairumam dīrhaundu piemīt izteikts mednieka instinkts, un tādēļ tas agrīni ir jāiepazīstina ar citiem mājdzīvniekiem, it īpaši kaķiem.

Veselība

Visnopietnākās dīrhaundiem iespējamās veselības problēmas ir agresīva paveida kaulu vēzis un sirdsslimība. Izplatītākās iedzimtās problēmas ir aknu un acu slimības, taču, pateicoties pastāvīgam skrīningam un rūpīgi izstrādātām selekcijas programmām, tās ir samērā retas.

Fiziskās aktivitātes

Dīrhaunda fiziskā slodze kucēna vecumā ir jāierobežo. Pieauguši dīrhaundi ir enerģiski un atlētiski, tiem nepieciešams daudz fizisko aktivitāšu (divas vai vairāk stundu dienā) un patīk brīvi izskrieties.

Uzturs

Salīdzinot ar mazāka izmēra suņiem, liela izmēra suņi, kam ir arī liela apetīte, gūst labumu no atšķirīgi sabalansētām uzturvielām, tostarp minerālvielām un vitamīniem. Dīrhaundi ir uzņēmīgi pret meteorismu (vēdera uzpūšanos) un kuņģa problēmām, taču šo risku var mazināt, barojot biežāk, bet dodot mazākas porcijas.

Kopšana

Dīrhaundam nepieciešama regulāra kopšana — apmēram divas vai trīs reizes nedēļā. Atkarībā no apmatojuma stāvokļa vienu vai divas reizes gadā jāveic tā izplūkāšana ar rokām.

Suns ğimenē ar bērniem

Lai arī tradicionāli tiek uzskatīts, ka daudzi suņi pret bērniem izturas labi (piemēram, medību suņi), visiem suņiem un bērniem ir jāmāca satikt ar citiem un cienīt vienam otru, lai uzturēšanās kopā būtu droša. Bet pat tad suņus un mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt kopā bez uzraudzības, un pieaugušajiem pastāvīgi ir jāseko līdzi viņu savstarpējām darbībām.