Dobermanis

Dobermann
Šis ir vidēji liels, spēcīgs, taču elegants dzīvnieks. Apmatojums ir gluds, īss un var būt brūns, melns, zils vai dzeltenbrūns — šī krāsa zināma arī ar nosaukumu „Isabella” — ar rūsganiem raibumiem. Ķermenim jābūt staltam, un katru suni var salīdzināt ar tīrasiņu zirgu. Pieaugušu tēviņu augstums skaustā ir apmēram 69 cm, bet mātīšu — apmēram 65 cm. Pieaudzis suns sver apmēram 32-45 kg.
  • Pieredzējušiem saimniekiem piemērots suns
  • Nepieciešama papildu dresūra
  • Izbauda fiziski aktīvas pastaigas
  • Izbauda vienu līdz divas stundas ilgu pastaigu dienā
  • Liela auguma suns
  • Gandrīz neslienājas
  • Kopšana nepieciešama reizi nedēļā
  • Šķirne nav hipoalergēna
  • Klusējošs suns
  • Sargsuns. Rej, ir modrs un nodrošina fizisko aizsardzību
  • Var būt vajadzīga dresūra, lai sadzīvotu ar citiem mājas mīluļiem
  • Var būt vajadzīga dresūra, lai sadzīvotu ar bērniem

Izcelsme

Krustojot vairākas šķirnes, kāds vācu naktssargs, suņu ķērājs un nodokļu piedzinējs vārdā Luiss Dobermans (Herr Louis Dobermann) vēlējās izveidot izcilu sargsuni, kas viņu pavadītu apgaitu laikā. Tā viņš 19. gadsimta beigās radīja šo šķirni. Pastāv viedoklis, ka viņš krustoja rotveilerus un vācu dogus to izmēru un spēka dēļ, angļu kurtus to ātruma dēļ un Mančestras terjerus to gludā apmatojuma un graciozo ķermeņa aprišu, kā arī terjeru izturības dēļ. Citas šķirnes, kas, iespējams, tika izmantotas, ir šnauceri, vācu pinčeri, vācu aitusuņi, vācu īsspalvainie pointeri un Veimāras suņi. Dobermanis (vai Dobijs) kā šķirne Vācijas ciltsgrāmatā reģistrēts 1893. gadā.

Temperaments

Dobermaņiem nepieciešamas garīgas un fiziskas aktivitātes. Tie ir atbilstīgi jādresē, jo, ja šim sunim ir garlaicīgi, tam rodas uzvedības problēmas. Agrīni socializējot ar citiem suņiem, mājdzīvniekiem un bērniem, dobermanis var būt jauks mājas mīlulis. Tas ir uzticīgs un sirsnīgs un noteikti sargās māju. Tomēr tas nav viena cilvēka suns, un tas necieš ķircināšanu. Tādēļ bērniem jāiemāca, kā uzvesties šī suņa tuvumā. Par suņa uzvedību ir atbildīgs tā saimnieks. Ja neesi gatavs veltīt laiku vai nav pieredzes, šī šķirne nav domāta tev.

Veselība

Dobermaņiem izplatītākās veselības problēmas ir sirdsslimība, kakla skriemeļu problēma (Voblera sindroms) un Fon Villebranda slimība (asinsreces traucējums). Tāpat kā daudzu šķirņu suņiem, tiem ir iespējamas dažādas iedzimtas acu slimības un gūžu displāzija (slimība, kas var izraisīt kustību traucējumus). Tādēļ pirms vaislošanas suņiem ir svarīgi veikt acu izmeklējumus.

Fiziskās aktivitātes

Līdz 12 mēnešu vecumam šo suņu fiziskās aktivitātes organizējamas īsu, bet biežu nodarbību veidā. Pārlieka fiziskā slodze sunim var radīt locītavu problēmas. Šie ir aktīvi suņi, kam patīk skraidīt bez pavadas. Pieaugušam dobermanim, kas ir labā fiziskajā formā, dienā ieteicamas divas vai vairāk stundu ilgas fiziskās aktivitātes apvienojumā ar pastāvīgu dresūru.

Uzturs

Salīdzinot ar mazāka izmēra suņiem, liela izmēra suņi, kam ir arī liela apetīte, gūst labumu no atšķirīgi sabalansētām uzturvielām, tostarp minerālvielām un vitamīniem. Dobermaņi ir uzņēmīgs pret meteorismu (vēdera uzpūšanos) un kuņģa problēmām, taču šo risku var mazināt, barojot biežāk, bet dodot mazākas porcijas.

Kopšana

Dobermaņiem nepieciešama ļoti neliela kopšana. Lai atbrīvotos no izkritušā apmatojuma, pietiek kārtīgi to nobraucīt ar kopšanas gumijoto cimdu.

Suns ğimenē ar bērniem

Lai arī tradicionāli tiek uzskatīts, ka daudzi suņi pret bērniem izturas labi (piemēram, medību suņi), visiem suņiem un bērniem ir jāmāca satikt ar citiem un cienīt vienam otru, lai uzturēšanās kopā būtu droša. Bet pat tad suņus un mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt kopā bez uzraudzības, un pieaugušajiem pastāvīgi ir jāseko līdzi viņu savstarpējām darbībām.

Dog

Vai šī tev ir pati piemērotākā suņu šķirne?

Visiem suņiem ir savs, unikāls temperaments, kā arī daži iedzimti instinkti un uzvedība. Izmēģini mūsu šķirņu atlasītāju un uzzini, kura suņu šķirne atbilst tavām vēlmēm un dzīvesveidam. Ja tavas un suņa vēlmes sakritīs, jūs kopā aizvadīsiet laimīgu un piepildītu dzīvi.

Kāds būtu nākamais solis

Adopcija

Suņa adoptēšana no dzīvnieku patversmes vai glābšanas organizācijas sniedz ārkārtīgi lielu gandarījumu. Bieži vien tādējādi ir iespējams tam dzīvē sniegt otro iespēju. Patversmēs ir daudz suņu, kuri gaida iespēju iegūt mīlošu ģimeni un pastāvīgas mājas. Cienījamās patversmēs pievērsīs ļoti lielu uzmanību vispiemērotākā saimnieka atrašanai katram sunim. Personāls iegūst visu iespējamo informāciju par uzņemto suni un, pirms savest tevi kopā ar kādu no saviem suņiem, atvēl laiku, lai iepazītos ar tevi, tavu ģimeni un dzīvesveidu. Darbinieki arī labprāt sniegs tev padomus un atbildēs uz jautājumiem, kas varētu rasties pirms un pēc adopcijas.

Laba audzētāja atrašana

Ja priekšroku dod šķirnes kucēnam, visprātīgāk ir atrast cienījamu audzētāju. Sazinies ar Kinoloģisko federāciju vai audzētāju klubu, kam var būt pieejamo metienu saraksti vai kuri var sniegt informāciju par audzētājiem tavā dzīvesvietā. Centies izvēlēties audzētāju, kas ietilpst Kinoloģiskās federācijas apstiprinātā audzētāju sistēmā. Apmeklē suņu izstādes, lai klātienē tiktos ar audzētājiem un uzzinātu par izvēlētās šķirnes kucēnu pieejamību.

Suņa ievešana mājās

Maza kucēna ievešana mājās vai jaunu māju sniegšana pieaugušam sunim ir ārkārtīgi aizraujošs laiks ikvienam. Kamēr gaidi lielo dienu, var būt nepieciešami laika kavēkļi. Par laimi pastāv vairāki sagatavošanās darbi, kas ir jāpaveic pirms jaunā drauga ierašanās.