Sorry, you need to enable JavaScript to visit this website.
Your Pet, Our Passion.
Jorkšīras terjers

Jorkšīras terjers

Jorkšīras terjers ir klēpja sunītis, kas vislabāk pazīstams tā cilvēka matiem samērā līdzīgo apmatojuma cirtu dēļ. Neparasta ir arī apmatojuma krāsa — tēraudzila ar zeltainu (piesātināti dzeltenbrūnu). Tam ir svarīgs izskats un augstu pacelta galva. Pieaugušu suņu augstums skaustā ir apmēram 18–20 cm, bet svars — ne vairāk kā 3,2 kg.

Nepieciešams zināt
  • Nepieredzējušiem saimniekiem piemērots suns
  • Nepieciešama pamatlīmeņa dresūra
  • Izbauda fiziski aktīvas pastaigas
  • Izbauda stundu ilgu pastaigu dienā
  • Maza auguma dekoratīvais suns
  • Gandrīz neslienājas
  • Kopšana nepieciešama ik pārdienu
  • Hipoalerģiska šķirne
  • Vokāli ļoti aktīvs suns
  • Sargsuns. Rejošs un modrs
  • Var būt vajadzīga dresūra, lai sadzīvotu ar citiem mājas mīluļiem
  • Var būt vajadzīga dresūra, lai sadzīvotu ar bērniem

Temperaments

Jorkšīras terjers ir mazs sunītis ar lielu dūšu. Šis ir suns, kas vienu brīdi būs apmierināti ieritinājies vecmāmiņas klēpī un izbaudīs, ka to samīļo, bet nākamajā brīdī jau aizgūtnēm metīsies pretim kaimiņu sunim, lai parādītu, kurš ir saimnieks. Jorkšīras terjeri ir un paliek terjeri, un tāpēc tie ir drošsirdīgi savas teritorijas sargi.

Izcelsme

Tiek uzskatīts, ka skotu audēji, 19. gs. 50. gados imigrējot no Skotijas uz Jorkšīru un Lankašīru, atveda sev līdzi maza izmēra terjeru. Šie „skotu terjeri”, ko dažkārt sauca par „Halifaksas terjeriem”, sakrustojās ar vietējiem maza auguma terjeriem. Tiek uzskatīts, ka Jorkšīras terjeru ciltskokā atrodamas tādas šķirnes kā Mančestras terjers, Maltas sunītis, skaiterjers, dandīdenmona un Peizli terjers. 1861. gadā tas tika izrādīts kā skotu terjers, bet vēlāk suns kļuva zināms kā Jorkšīras terjers, un Britu Suņu audzētāju klubs šo šķirni atzina 1886. gadā.