Šis lielais suns ar špicam tipisko miesasbūvi un plato krūšu daļu, biezo apmatojumu, lielo un kuplo asti, kas var būt saritināta uz muguras, un stāvus saslietajām ausīm, ir iespaidīgs, spēcīgs suns, kas var būt melnbalts, pelēks ar baltu, ruds ar baltu, sabuļādas krāsas ar baltu un balts ar melnu. Pilnībā pieaugušu tēviņu augstums skaustā ir 58–70 cm, bet svars — no 30 līdz 40 kg, savukārt mātīšu augstums skaustā ir 50–60 cm, bet svars — no 18 līdz 30 kg.
Kanādas eskimosu suns ir nevis vienkāršs mājas mīlulis, bet gan īpaša darba suņu šķirne. Parastos mājas apstākļos šis suns, kas ir selekcionēts līdz pat 80 kg smagu ragavu vilkšanai vairāk nekā 70 jūdžu attālumā dienā visbargākajos arktiskajos apstākļos, nebūt nejūtas labi! Tā kā šis ir bara dzīvnieks, tas mīl cilvēkus un ir rotaļīgs, ziņkārīgs un vokāli aktīvs.
Kanādas eskimosu suņi strādāja kopā ar inuītu medniekiem, meklējot roņu elpošanas caurumus un atvairot lielās plēsējus (piemēram, polārlāčus). Šie suņi tika izmantoti arī ragavu vilkšanai. Runā, ka 20 gadsimta 20. gados Kanādas eskimosu suņu dzimtajā zemē to skaits esot bijis 20 000, taču tikai 50 gadu laikā, parādoties sniega transportlīdzekļiem, to skaits nokritās līdz tikai 200, jo tie kā ragavu vilcēji vienkārši vairs nebija nepieciešami. Izglābt šo šķirni apņēmās kāds apņēmīgs suņu audzētājs, taču ārpus Kanādas robežām Kanādas eskimosu suņi joprojām ir samērā liels retums.
