Šim vidējā izmēra sunim ir tipisks špica izskats (ar līdzīgi kā lapsām smailām ausīm, biezu apmatojumu un kuplu, uz muguras gredzenā saritinātu asti). Pieaugušu tēviņu augstums skaustā ir 43–50 cm, bet mātīšu — no 39 līdz 45 cm. Pilnībā pieaudzis suns sver no 14 līdz 16 kg. Apmatojums ir rudi zeltains vai rudi brūns uz muguras, ar gaišākiem laukumiem un gaišākas krāsas pavilnu (sīkāku informāciju skatīt šķirnes standartā).
Draudzīgais, žirgtais somu špics ir pastāvīgi modrs, bezbailīgs un drosmīgs, ar izteiktu mednieka instinktu. Lai arī šie suņi ir samērā neatkarīgi, tie ir uzticīgi saviem mīļajiem un labprāt uzturas bērnu sabiedrībā. Tādēļ tie ir labi ģimenes suņi. Tie ir dabiski skaļi, un, lai vajadzības gadījumā tos apsauktu, būs nepieciešama dresūra.
Somu špics gadsimtiem ilgi ir bijis medību suns, kas dzimtajā zemē arī mūsdienās tiek izmantots medņu un teteru uzrādīšanai un rej, ziņojot medniekam par putnu atrašanās vietu. Pagātnē šie suņi ir palīdzējuši medīt augumā visai iespaidīgus dzīvniekus, tai skaitā aļņus un lāčus. Suņa skaļā un drosmīgā daba to ir padarījusi arī par ideālu sargsuni. Šī mūsdienu Somijā ļoti izplatītā šķirne 19. gadsimtā gandrīz izmira, jo arvien labākās transportēšanas iespējas nozīmēja, ka somu špici sakrustojās ar citiem suņiem. Vēlāk apņēmīgi suņu audzētāji veica smagu darbu, lai nosargātu šīs šķirnes nākotni.
