Kucēna barošana

Lai izaugtu, kucēnam īsā laikā jāpaveic milzum daudz – tikai 12 mēnešu laikā (izmēros lielākām šķirnēm – līdz pat 24 mēnešiem) viņam jākļūst par pilnīgi pieaugušu suni. Viņa organismam ir jāattīstās neticamā ātrumā, tādēļ nav pārsteigums, ka viņam vajadzīgs visaugstākās pieejamās kvalitātes uzturs, pie tam lielā daudzumā. Veselīgs, enerģisks kucēns spēj sadedzināt līdz pat 2 reizēm vairāk kaloriju kā pieaudzis suns!

Kucēna uzturs

Kucēns ir intereses pārpilns par apkārtējo pasauli, taču viņam nepieciešams daudz enerģijas, lai to izpētītu. Rūpnieciski ražotā kucēna barība ir paredzēta, lai nodrošinātu pilnīgvērtīgu un sabalansētu uzturvielu kombināciju atbilstoši kucēna uztura prasībām. Kucēna barība satur daudz koncentrētu uzturvielu intensīvai augšanai ne tik apjomīgā barības masā, tādējādi izvairoties no gremošanas sistēmas pārslodzes. Augstas kvalitātes kucēnu barība satur daudz augstvērtīgu olbaltumvielu, kas palīdz veselīgai šūnu un orgānu attīstībai, kā arī vairāk vitāli svarīgo minerālvielu, piemēram, kalcija, fosfora, magnija, cinka un dzelzs, kā arī D vitamīna, lai palīdzētu veidoties spēcīgiem kauliem un zobiem. Tāpēc (ja vien veterinārārsts nav norādījis citādi) nav nekādas vajadzības kucēna barību papildināt ar jebkādām piedevām, ja vien tu kucēnu baro ar pilnvērtīgu rūpnieciski ražotu kucēnu barību.

Kucēniem ir mazāka mute kā pieaugušiem suņiem, tāpēc vairums ražotāju veido smalkākas, īpaši kucēnam paredzētas barības kroketes, kas atvieglo barības sakošļāšanu un ļauj uzsūkties visām neaizstājamajām barības vielām.

Nošķiršana no mātes piena

Lieki piebilst, ka mātes piens ir ideāli piemērota pirmā barība kucēnam, jo tajā ir bagātīgi pieejamas visas veselīgai imūnsistēmai nepieciešamās uzturvielas. Lai gan kucēni ir gatavi nošķiršanai no mātes piena sešu līdz astoņu nedēļu vecumā, lielākā daļa sāks interesēties par cieto barību jau trīs līdz četru nedēļu vecumā – parasti kūņojoties pa mātes bļodu un nolaizot barību no viņas ķepām!

Tas ir piemērotākais laiks sākt piedāvāt kucēna barību. Ja izvēlies sauso barību, tā būtu jāsamitrina un jāsaspiež biezenī. Mierīgākiem kucēniem tev varbūt vajadzēs nedaudz biezeņa uzziest uz lūpām, lai mudinātu pamēģināt. Kucēnam kļūstot vecākam, vari samazināt pievienotā ūdens daudzumu un pakāpeniski padarīt barību arvien sausāku. Nepadodies kārdinājumam nošķirt kucēnu no mātes piena par agru. Pārejot tikai uz cieto barību par agru, tu vari kaitēt kucēna nenobriedušajai gremošanas sistēmai.

Cik daudz barības nepieciešams

Kucēniem ir neliels kuņģis, taču pamatīga apetīte, tāpēc baro viņu nelielām, biežām porcijām, atkarībā no vecuma, izmēriem un saskaņā ar veterinārārsta ieteikumiem. Sāc ar ēdamkaroti apmēram 5 reizes dienā, kamēr kucēnu joprojām baro arī māte.

  • No brīža, kad pirmoreiz tiek piedāvāta cietā barība līdz nošķiršanai no mātes piena (parasti divu mēnešu vecumā): 4 – 6 maltītes dienā
  • 2 – 3 mēnešu vecumā: četras maltītes dienā
  • 4 – 6 mēnešu vecumā: divas līdz trīs maltītes dienā
  • Virs 6 mēnešu vecuma: divas maltītes dienā

Nepakļaujies kārdinājumam pārbarot kucēnu, lai paātrinātu augšanas procesu. Barības apjoms būs nenobriedušajai gremošanas sistēmai pārāk liels, kas var novest pie gremošanas problēmām un attīstības traucējumiem; tāpat iespējams izraisīt nevēlamu paātrinātu augšanu, kas noved pie virsnormas svara iegūšanas un sāpīgām kaulu problēmām. Ja neesi drošs par to, cik daudz barības kucēnam dot vai cik bieži viņu barot, konsultējies pie veterinārārsta.

Vēlamais barības daudzums ir atkarīgs no kucēna vecuma, izmēriem un šķirnes, kā arī ķermeņa fiziskās kondīcijas un jebkurām medicīniskām indikācijām. Vienmēr rūpīgi iepazīsties ar barošanas vadlīnijām, kas atrodamas uz iepakojuma. Ieteicamais barības daudzums dots, kombinējot šķirnes izmērus (visbiežāk pēc pieauguša suņa svara) ar vecumposmiem. Kucēnam atbildīs kāda no minētajām kombinācijām. Tomēr atceries, ka individuāliem kucēniem, pat viena vecuma un šķirnes, ir atšķirīgas prasības pēc enerģijas, kas atkarīgas no viņu attīstības pakāpes, barības pārstrādes kvalitātes, individuālās vielmaiņas un fiziskās aktivitātes rādītājiem. Barošanas vadlīnijas ir tikai orientējošs lielums. Precīzākam barības apjomam un kucēna optimālai attīstībai tev regulāri vajadzētu novērtēt kucēna fizisko kondīciju un atbilstoši mainīt izsniegtās barības apjomu.

Mēģini nebarot kucēnu uzreiz pirms vai pēc fiziskajām aktivitātēm, ļaujot apritēt stundai starp barošanu un aktivitāti. Tas palīdz novērst vēdera uzpūšanos un zarnu samešanos. Šīs kaites īpaši viegli iegūt lielo un gigantisko šķirņu kucēniem. Ja notiek minētie sarežģījumi, tev jālūdz veterinārārsta palīdzība.

Kucēniem dabiski patīk grauzt barību, kas arī palīdz saglabāt zobus spēcīgus un veselīgus. Barības nemainīgumam arī ir nozīme, tādēļ, ja vien nav radušās acīmredzamas problēmas, vislabāk ir palikt pie viena un tā paša barības zīmola.

Kur barot kucēnu

Kucēns jābaro klusā vietā, tālāk no mājas kņadas un drūzmas, kur to neviens netraucē. Izvēlies viegli tīrāmu virsmu, piemēram, flīzes vai barošanas paklājiņu. Vienmēr pasniedz barību tīrā traukā, priekšroka būtu dodama metāla vai keramiskam traukam. Neļauj bērniem traucēt kucēnu vai spēlēties ar viņu barošanas laikā. Ja tev ir vairāki suņi, baro viņus atsevišķi, lai izvairītos no iebiedēšanas vai savstarpējām cīņām.

Kā barot

Pasniedz konservēto barību istabas temperatūrā, lai nodrošinātu, ka suns to sagaršo un sasmaržo kā īpaši pievilcīgu. Atvērtas kārbas iesildīšanai var paiet līdz pat divām stundām pēc tam, kad tā izņemta no ledusskapja. Kā alternatīvu vari izmantot arī konservētās barības uzsildīšanu mikroviļņu krāsnī uz īsu brīdi, līdz tie kļūst silti (nekad – karsti), taču neatstāj atvērtus konservus pārāk ilgi, jo tie ātri sakalst. Izvairies no barības atkārtotas uzsildīšanas. Sauso barību pasniedz sausu. Daudziem suņiem patīk kraukšķināt sauso barību, bet, ja tavējam labāk patīk mitrināta vai arī ir medicīnisks iemesls izvairīties no cietas barības, pirms pasniegšanas atstāj sauso barību līdz 30 minūtēm ūdens traukā. Ja sauso barību pasniedz mitrinātu, apsver regulāru zobu kopšanai paredzēto našķu papildus došanu sunim, lai notīrītu zobu aplikumu. Tomēr atceries, ka regulāra zobu tīrīšana ir vislabākais veids, kā novērst dažādas zobu problēmas.

Jo lielāks aug kucēns...

...jo lielāka aug arī viņa ēstgriba. Viņam vajag vairāk enerģijas, lai veicinātu ātru augšanu un palielinātu muskuļu masu. Atkarībā no šķirnes sešus mēnešus vecs kucēns dienā var patērēt līdz divām reizēm vairāk kaloriju kā divu mēnešu vecumā. Vienmēr ievēro ražotāju sniegtās vadlīnijas, seko līdzi kucēna fiziskajai kondīcijai un, ja neesi pārliecināts par optimālo barības daudzumu, konsultējies ar veterinārārstu.

Kucēnam nepiemērota barība

Lai arī kucēna barošana ar ēdiena atliekām no cilvēku galda nav sevišķi ieteicama, bieži vien ir grūti pateikt "nē"! Ja izlem savu mīluli šad tad pacienāt, tomēr raugies, lai suņa mutē nenonāktu daži produkti, kas var izjaukt kucēna uztura līdzsvaru un var būt pat bīstami. Nekad nedod sunim jēlu gaļu – neskatoties uz tās lielisko garšu, tā var būt inficēta ar baktērijām. Gaļu vienmērīgi izcep vai izvāri, nepievienojot sāli. Uzmanies no kaulu šķembām un smalkajiem kauliem, īpaši vistas gaļā un zivīs, jo tie var bojāt zobus un izraisīt bojājumus zarnās. Tas pats attiecas uz lielākiem kauliem – lai arī tradicionāli tie ir suņu delikatese, arī tie var izraisīt zarnu bojājumus un to pasniegšana sunim nav ieteicama. Gaļa un ēdiena atliekas no cilvēku galda nekad nedrīskt pārsniegt 10% no suņa kopējā uztura daudzuma, citādi tu izjauksi uztura līdzsvaru. Visbeidzot, atceries, ka šokolāde, sīpoli un vīnogas vai rozīnes ir ļoti indīgi suņa organismam un no tiem vienmēr jāizvairās.

Pāreja uz pieauguša suņa barību

Lai arī vairumā gadījumu kucēns izskatās pilnībā pieaudzis jau 6 - 8 mēnešu vecumā (atkarībā no šķirnes – jo lielāks šķirnes izmērs, jo vēlāk), savā būtībā viņš joprojām ir kucēns. Kauli joprojām nostiprinās un organisms turpina attīstīties. Tikai pēc 12 - 18 mēnešiem (un pat līdz 24 mēnešiem lielajām šķirnēm) kucēns ir gatavs pārejai uz pieauguša suņa barību, kad viņam vairs nav vajadzīgas papildu kalorijas un uzturvielas. Ja neesi pārliecināts, kurā vecumā nomainīt kucēna barību, konsultējies ar veterinārārstu. Lai izvairītos no gremošanas traucējumiem, pārejai uz jauno barību jānotiek 7 līdz 10 dienu laikā, pakāpeniski palielinot jaunās barības īpatsvaru, līdz kucēns ēd tikai jauno barību.

Barības maiņa

Kucēniem ir jutīga gremošanas sistēma, to var viegli "izsist no ierindas", ja barību mainīsi pārlieku strauji. Tikko mājās atnestiem kucēniem parasti labākā izvēle ir saglabāt selekcionāra vai patversmes doto barību, ja vien tā ir sabalansēta. Vienmēr konsultējies ar veterinārārstu, īpaši, ja kucēns atsakās no savas parastās barības vai arī sākt ēst mazāk. Ja vēlies nomainīt kucēna barību dažas nedēļas vēlāk, rīkojies pakāpeniski Pakāpeniska pāreja 7 – 10 dienu laikā palīdzēs kucēnam sagremot jaunās barības uzturvielas, dabiski pielāgojot tai gremošanas traktā esošos enzīmus un baktērijas.

​Mainot barību, ievēro šādus noteikumus:

  • Iejauc nedaudz jaunās barības vecajā vai arī piedāvā abas barības atsevišķi.
  • 7 -10 dienu periodā palielini jaunās barības proporciju, līdz kucēn​s saņem tikai jauno barību. Dažos gadījumos barības nomaiņa varētu notikt ilgāk.

Ja pāreja notiek no konserviem uz sauso barību, kucēns košļās aktīvāk, dzers vairāk un ēdīs vairākos piegājienos, nevis visu porciju uzreiz. Ja pāreja notiek no sausās barības uz konserviem, kucēns gribēs dzert mazāk un ēdīs lielāku porciju uzreiz vai īsākā laika posmā, nekā ierasts. Ja kucēns ieradis kraukšķināt barību, ieber dažas kroketes konservos. Vērts atcerēties, ka sausās barības porcija izskatīsies mazāka kā konservu porcija. Tā kā sausā barība vairāk piesātināta ar enerģiju nekā konservi, kucēnam konservi būtu jāēd proporcionāli vairāk, lai saņemtu to pašu kaloriju daudzumu.