Pieauguša suņa barošana​

Sunim sasniedzot briedumu, ir pienācis laiks izveidot stabilu un nemainīgu barošanas režīmu. Lai uzturētu optimālu fizisko kondīciju, suņa uzturā nepieciešams pareizais līdzsvars starp piecām galveno uzturvielu grupām: olbaltumvielām, taukvielām, minerālvielām, vitamīniem un ogļhidrātiem. Jebkurai labas kvalitātes rūpnieciski ražotajai mājas istabas dzīvnieku barībai jānodrošina suns ar šo neaizvietojamo uzturvielu līdzsvaru. Neatkarīgi no tā, vai izvēlies konservēto vai sauso barību, vai to kombināciju, tas ir tikai tavas un arī suņa gaumes jautājums, tomēr dažos gadījumos izvēli var noteikt arī medicīniska rakstura ierobežojumi.

Sasniegumi mājas istabas dzīvnieku barības izstrādē nozīmē, ka patlaban ir pieejama plašs rūpnieciski ražotas suņu barības spektrs, lai pilnībā atbilstu katra suņa īpašajām vajadzībām. Šķirne un suņa fiziskie izmēri var izraisīt būtiskas atšķirības uztura prasībās. Mazāku šķirņu suņiem ir straujāka vielmaiņa, tādēļ viņiem ik dienas ir nepieciešams vismaz divreiz vairāk kaloriju – tas gan atkarīgs no ķermeņa fiziskās kondīcijas un aktivitātes līmeņa. Lielākām šķirnēm ir lēnāka vielmaiņa, taču lielāka apetīte, tādēļ šiem suņiem ir svarīgi uzturā dažādot minerālvielu un vitamīnu kombināciju, lai stiprinātu locītavas, un vēlams uzturā lietot īpaši lielajām šķirnēm izstrādāto barību.

Ja suns ir īpaši aktīvs vai ir no darba suņu šķirnēm, tu vari pāriet uz īpaši izstrādātu barību aktīvam sunim. Tā nodrošinās augstāku tauku saturu, olbaltumvielu un vitamīnu, piemēram, B12, līmeni, lai palīdzētu atbrīvot barībā esošo enerģiju. Mazāk aktīviem suņiem nepieciešams mazāks tauku saturs, viņus būtu jābaro ar liesāku barību, kas palīdzēs izvairīties no virsnormas svara iegūšanas. Ja neesi pārliecināts, kura barība būtu tavam sunim vispiemērotākā, pārrunā to ar veterinārārstu.

Dažiem suņiem var izstrādāties pastiprināta jutība pret noteiktām uzturvielu grupām vai attīstīties noteikti medicīniski sarežģījumi, kuru risināšanai vajadzīgs īpašs uzturs. Veterinārārsts var ieteikt vispiemērotāko uzturu atbilstoši suņa uztura prasībām.

Bet, ja vien suņa uztura prasības nemainās, vecumposmā no pieauguša suņa vecuma sasniegšanas 12 – 24 mēnešu vecumā (atkarībā no šķirnes) līdz pat sešu gadu vecumam (atkarībā no šķirnes), nav iemesla mainīt ierasto barošanas režīmu. Regulāri uzraugi sava suņa ķermeņa fizisko kondīciju gadījumos, kad svars mazinās vai pieaug, jo tādā gadījumā, visticamāk, būs jāpārskata suņa uztura režīms.

Kā barot

Vispārējos vilcienos suns regulāri jābaro 1-2 reizes dienā atkarībā no šķirnes. Mazākiem suņiem var būt nepieciešama biežāka barošana, bet arī lielāku šķirņu suņiem, kuriem ir tendence rīt barību, to kārtīgi nesakošļājot, var rasties zarnu darbības problēmas un attiecīgi būtu nepieciešamas divas mazākas maltītes. Ja neesi pārliecināts, cik bieži barot savu suni, konsultējies ar veterinārārstu.

Suns jābaro klusā vietā, tālāk no mājas drūzmas un kņadas. Parūpējies, lai barošanas virsma ir viegli notīrāma, piemēram, flīzēta grīda vai barošanas paklājiņš. Barību vienmēr pasniedz tīrā traukā, priekšroka būtu dodama keramiska materiāla vai metāla traukam. Ja tev ir vairāki suņi, baro viņus atsevišķi, lai izvairītos no iebiedēšanas vai savstarpējām cīņām.

Pasniedz konservēto barību istabas temperatūrā, lai nodrošinātu, ka tā garšo un smaržo sunim īpaši pievilcīgi; pie tam, pasniegta istabas temperatūrā, tā ir vieglāk sagremojama. Atvērtas kārbas iesildīšanai var paiet līdz pat divām stundām pēc tās izņemšanas no ledusskapja. Kā alternatīvu vari izmantot arī konservētās barības uzsildīšanu mikroviļņu krāsnī uz īsu brīdi, līdz tā kļūst silta (nekad – karsta). Neatstāj atvērtus konservus pārāk ilgi, jo tie ātri sakalst. Izvairies no barības atkārtotas uzsildīšanas. Savukārt sauso barību var bez bažām atstāt barības traukā. Sauso barību pasniedz sausu. Atkārtoti noslēdzams iepakojums vai hermētisks trauks palīdz saglabāt sākotnējo barības garšu un smaržu. Daudziem suņiem patīk kraukšķināt sauso barību, bet, ja tavējam labāk patīk mitrināta vai arī ir medicīnisks iemesls izvairīties no cietas barības, pirms pasniegšanas atstāj sauso barību līdz 30 minūtēm ūdens traukā. Ja tu sauso barību pasniedz mitrinātu, apsver regulāru zobu kopšanai paredzēto našķu papildus došanu sunim, lai notīrītu zobu aplikumu. Tomēr atceries, ka regulāra zobu tīrīšana ir vislabākais veids, kā novērst dažādas zobu problēmas.

Nav ieteicams barot suni stundu pirms vai pēc fiziskajām aktivitātēm. Lielo un gigantisko šķirņu suņi ir uzņēmīgi pret zarnu samešanos un vēdera uzpūšanos, kas nozīmē nekavējošu vizīti pie veterinārārsta. Šādas veselības problēmas sunim var izraisīt īpašu diskomfortu. Nekavējoties sazinies ar veterinārārstu, ja ievēro gremošanas traucējumu pazīmes.

Cik daudz?

Ieteicamais barības daudzums ir atkarīgs gan no suņa šķirnes, dzīvesveida un ķermeņa fiziskās kondīcijas. Iepazīsties ar barošanas vadlīnijām uz iepakojuma, bet atceries, ka tām ir tikai ieteikuma raksturs. Katrs suns ir individuāls, tāpēc vissvarīgākais apsvērums ir barot suni pietiekami, lai uzturētu slaidas ķermeņa līnijas un labu vispārējo veselības stāvokli. Ja neesi pārliecināts, cik daudz barības dot savam sunim, palūdz padomu veterinārārstam. Vienmēr nodrošini bļodā svaigu dzeramo ūdeni.

Našķi un gardumi

Ikviens suns laiku pa laikam ir pelnījis kādu kārumu, taču vienmēr atceries kaloriju ziņā attiecīgi samazināt pamatbarības daudzumu, lai izvairītos no virsnormas svara uzkrāšanās. Našķu daudzumu un biežumu nosaka tavs izvēlētais gardumu veids. Ja suns saņem veterinārārsta noteiktu uztura režīmu un gardumi ir aizliegti, kā balvu un arī dresūras vajadzībām tu vari izmantot daļu no dienas uztura devas. Gardumiem nekad nevajadzētu pārsniegt 15% no suņa uztura kopējā apjoma vai pat 10%, ja tu izmanto mazāka izmēra, uz gaļas bāzes ražotus našķus. Daži funkcionāla pielietojuma gardumi, piemēram, zobu kopšanai domātie, ir specifiska izmēra un var nodrošināt suni pat ar trešdaļu no sunim vajadzīgajām kalorijām. Tiem ir papildus pievienoti svarīgākie vitamīni un neaizvietojamās minerālvielas, kas palīdz veidot sabalansētu kopējo uzturu. Barošanas vadlīnijas uz iepakojuma palīdzēs tev precīzāk aprēķināt, cik daudz un cik bieži dot sunim šādu cienastu; ja neesi pārliecināts par optimālo našķu daudzumu, konsultējies ar veterinārārstu.

Sunim nepiemērota barība

Lai arī suņa barošana ar ēdiena atliekām no cilvēku galda nav sevišķi ieteicama, bieži vien ir grūti pateikt "nē"! Ja izlem savu mīluli šad tad pacienāt, tomēr raugies, lai suņa mutē nenonāktu daži produkti, kas var izjaukt uztura līdzsvaru un var būt pat bīstami. Nekad nedod sunim jēlu gaļu – neskatoties uz tās lielisko garšu, tā var būt inficēta ar baktērijām. Gaļu vienmērīgi izcep vai izvāri, nepievienojot sāli. Uzmanies no kaulu šķembām un smalkajiem kauliem, īpaši vistas gaļā un zivīs, jo tie var bojāt zobus un izraisīt bojājumus zarnās. Tas pats attiecas uz lielākiem kauliem – lai arī tradicionāli tie ir suņu delikatese, arī tie var izraisīt zarnu bojājumus un to pasniegšana sunim nav ieteicama. Gaļa un ēdiena atliekas no cilvēku galda nekad nedrīskt pārsniegt 10% no suņa kopējā uztura daudzuma, citādi tu izjauksi uztura līdzsvaru. Visbeidzot, atceries, ka šokolāde, sīpoli un vīnogas vai rozīnes ir ļoti indīgi suņa organismam un no tiem vienmēr jāizvairās.

Barības maiņa

Vairākos gadījumos var būt nepieciešama pāreja uz citu barību. Uztura prasības mainās reizē ar izmaiņām dzīvesveidā un vidē vai vecumposma maiņu. Veselības stāvokļa dēļ var būt nepieciešama īpaša diēta. Tā kā suņi bieži vien ir jutīgi pret izmaiņām savā uzturā, centies veikt šo pāreju pēc iespējas pakāpeniskāk. Pakāpeniska pāreja uz jauno barību 7 – 10 dienu laikā palīdzēs sunim sagremot jaunās barības uzturvielas, dabiski pielāgojot tai gremošanas traktā esošos enzīmus un baktērijas. Mainot barību, ievēro šādus noteikumus:

• Iejauc nedaudz jaunās barības vecajā vai arī piedāvā abas barības atsevišķi.
• 7 -10 dienu periodā palielini jaunās barības proporciju, līdz suns saņem tikai jauno barību. Dažos gadījumos barības nomaiņa var notikt ilgāk.

Ja pāreja notiek no konserviem uz sauso barību, suns košļās aktīvāk, dzers vairāk un ēdīs vairākos piegājienos, nevis visu porciju uzreiz. Ja pāreja notiek no sausās barības uz konserviem, suns gribēs dzert mazāk un ēdīs lielāku porciju uzreiz vai īsākā laika posmā, nekā ierasts. Ja suns ieradis kraukšķināt barību, ieber dažas kroketes konservos. Vērts atcerēties, ka sausās barības porcija izskatīsies mazāka nekā konservu porcija. Tā kā sausā barība vairāk piesātināta ar enerģiju kā konservi, sunim konservi būtu jāēd proporcionāli vairāk, lai saņemtu vienu un to pašu kaloriju daudzumu.

Ja suns vienkārši atsakās no savas jaunās barības, pat no veterinārārsta ieteiktās, pārrunā ar veterinārārstu iespējamos cēloņus un iespējamās alternatīvas.

Purina ražotā barība pieaugušiem suņiem

Purina ražo vairākus no Latvijā vadošajiem sausās barības produktiem. Katrs no tiem ir izstrādāts saskaņā ar pašiem jaunākajiem sasniegumiem uztura zinātnē, lai pilnveidotu barības kvalitāti, garšu un uzturvērtību. Purina mājas dzīvnieku barība piedāvā plašu garšas izvēli un katram vecumposmam un dzīvesveidam piemērotu barību.