Palīdzi sunim dzīvot veselīgi

Ikviens labs veterinārārsts teiks, ka profilakse ir labāka par ārstēšanu. Tāpēc papildus barojošam un sabalansētam uzturam nodrošini sunim regulāru fizisko slodzi, regulāras apskates un efektīvu zobu kopšanu.

Fiziskie vingrinājumi

Uzturēt labu fizisko formu sunim ir tikpat svarīgi kā tev pašam. Veselīgs fiziskās aktivitātes režīms ļaus sunim justies enerģijas pilnam, uzturēt sevi formā un veidot spēcīgu imūnsistēmu, tāpēc viņš arī mazāk slimos. Vienlaikus suni arī nedrīkst pārmēru noslogot. Ja neesi pārliecināts par vēlamo fiziskās slodzes apjomu, konsultējies ar veterinārārstu. Tas ir īpaši svarīgi, ja tavs suns pieder šķirnei ar bieži sastopamām ortopēdiskām problēmām (piemēram, labradors) vai kādai no lielajām/gigantiskajām šķirnēm, jo viņu labturības prasības būtiski atšķiras no labturības prasībām izmēros mazajām šķirnēm.

Sākotnēji sunim būs vajadzīgas vienkārši rotaļas piemājas dārzā vai parkā (pārliecinies, ka tavs suns ir vakcinēts, pirms atļauj viņam nonākt kontaktā ar citiem suņiem publiskā vietā). Suņu audzētava, iespējams, tev iedos pārbaudītu un piemērotu fiziskās aktivitātes programmu, kurai droši var sekot – palūdz to vai konsultējies ar veterinārārstu. Fiziskā aktivitāte ne vien uztur tavu mīluli labā formā, bet arī kalpo kā būtisks socializēšanās veids, kas vēlāk ļaus brīvi rotaļāties ar citiem suņiem un cilvēkiem. Izvairies no skarbām un rupjām rotaļām, jo īpaši ar lielāku šķirņu suņiem, jo tās var bojāt augošās locītavas.

Apmāci suni pareizi iet pavadā, neiestiepjot to, pat ja pastaiga pavadā notiek reti. Uzpurnis palīdzēs tev iemācīt viņu izturēties laipni, tomēr nekad neizmanto ķēdi: tā ir novecojusi suņa ierobežošanas metode un var izrādīties arī ļoti bīstama. Pārrunā ar veterinārārstu vai suņu dresūras speciālistu labākās metodes apmācības vai dresūras vadīšanai. Suņa apmācības vai dresūras nodarbības ir lielisks veids, kā apgūt šādas metodes un arī satikt citus suņus un viņu saimniekus. Palūdz veterinārārstam informāciju par tuvākajām nodarbību vietām.

Atceries, ka dažādība piešķir dzīvei garšu, tāpēc veido fiziskos vingrinājumus sunim interesantus. Riņķošana ap vienu un to pašu kvartālu trīs reizes dienā var būt sunim nogurdinoša, nemaz nerunājot par tevi pašu. Mešanas un ķeršanas rotaļas ar bumbiņu vai rotaļlietām (nekad nelieto zarus vai žagarus, jo tie var būt bīstami) uzturēs suņa interesi. Ja dzīvo lauku apvidū, iekļauj pastaigā arī ceļu, lai nodeldētu suņa nagus un uzlabotu viņa uzvedību, ejot pie pavadas.

Ja tev ir šķirnes suns, kurai raksturīga izteikta vajadzība pēc fiziskās aktivitātes, apsver iespēju pieteikties dresūras vai suņa apmācības nodarbībās. Piemēram, borderkolliji ir sajūsmā par ķeršanas un mešanas spēlēm, labradori un spanieli labprāt pienesīs tev jebkuru "medījumu", bet terjeri spēj iemācīties ļoti veikli izpildīt dažādas komandas. Pavaicā selekcionāram vai apmeklē vietējo suņu dresūras skolu. Tas ir lielisks veids, kā iepazīties ar citu suņu saimniekiem. Tāpat izmēģini cita veida vingrinājumus. Varbūt tuvumā atrodas suņu peldbaseins? Dažām šķirnēm, piemēram, ņūfaundlendiem un retrīveriem, ļoti patīk bradāt pa ūdeni. Atceries, ka suns var nokļūt briesmās, peldot dīķos, ezeros, upēs vai jūrā ūdens dziļuma maiņas vai straumju dēļ, tāpēc labāka izvēle būtu hidroterapijas peldbaseins.

​Veterinārārsta apmeklējums

Pieņemot, ka jau esi izvēlējies veterinārārstu, ieplāno vizīti pie viņa pēc iespējas drīzāk pēc kucēna ierašanās mājās, lai jauno mīluli identificētu un reģistrētu. Piesakot vizīti, pabrīdini, ka tā ir jauniegūtā kucēna pirmā veselības pārbaude, lai veterinārārsts ieplānotu nedaudz vairāk laika, nevis parastās 10 konsultācijas minūtes. Tiklīdz esat nokļuvuši pie veterinārārsta uzgaidāmās telpas, paņem kucēnu klēpī un parūpējies par iespējami mazāku viņa saskari ar citiem suņiem. Jebkurš no viņiem var būt slims, un kucēns ir ārkārtīgi uzņēmīgs pret dažādām slimībām. Ir vērts paņemt līdzi dažus kārumus, lai tev būtu, ko “aizdot” veterinārārstam un medmāsām apskates laikā un kucēnam nerastos nekādas negatīvas asociācijas.

Pirmās konsultācijas laikā veterinārārsts veiks kucēna vispārēju pārbaudi un pārrunās ar tevi vakcinācijas prasības, tāpēc paņem līdzi visu pieejamo informāciju par iepriekšējām apskatēm un vakcinācijām (vakcinācijas sertifikātiem un pasei jābūt pieejamai pie selekcionāra). Veterinārārsts arī pārrunās ar tevi jautājumus, kas saistīti ar attārpošanu, profilaksi pret blusām, čipēšanu un sterilizēšanu, kā arī atbildēs uz visiem jautājumiem par veselības aprūpi, barošanu, fiziskajiem vingrinājumiem vai kopšanu. Atceries pavaicāt ziņas par tuvākajā apkārtnē notiekošajām suņu ballītēm un suņu dresūras iespējām. Ja tavs mazais mīlulis vēl nav apdrošināts, pārrunā arī to, jo dažādām polisēm ir atšķirīgas priekšrocības un trūkumi.

Regulārās profilaktiskās apskates

Kucēni itin bieži mēdz saslimt. Jo agrāk iespējams noteikt lielāko daļu slimību, jo efektīvāk un lētāk tās ir ārstējamas. Ir būtiski ik mēnesi veikt kucēna regulāru profilaktisko apskati mājas apstākļos. Vienmēr būs labāk, ja jutīsies pārliecināts, ka viss kārtībā, nekā nožēlosi, ka kaut kas nav laicīgi pamanīts. Tādēļ, ja rodas aizdomas, ka kaut kas varētu nebūt kārtībā, nekavējoties konsultējies ar veterinārārstu. Lūk, saraksts, kam vajadzētu pievērst uzmanību (saraksts nav pilnībā izsmeļošs, šaubu gadījumā sazinies ar veterinārārstu):

Ķermeņa fiziskā kondīcija

Lai arī būtu ieteicams regulārs novērtējums pie veterinārārsta, taču fiziskās kondīcijas profilaktisku novērtējumu vari veikt arī mājas apstākļos. Aptaustot suņa vidukli, vajadzētu sajust, bet ne saskatīt krūškurvi un ribas, ko klāj pavisam plāna tauku kārta; ir jābūt labi redzamam slaidam “viduklim" starp ribām un gūžām; āda uz vēdera nedrīkst nokarāties, vēderam jābūt acīmredzami ievilktam, ja to aplūko sānskatā.

Ausis

Ausīm vajadzētu būt bez jebkāda aromāta, tīrām, bez bieza ausu vaska brūnā vai zaļā krāsā. Sunim nevajadzētu kasīt ausis vai kratīt galvu, mēģinot tās iztīrīt. Dažām šķirnēm ar garām ausīm, piemēram, kokerspanieliem, ir vērts regulāri tīrīt ausis ar speciālu ausu tīrīšanas preparātu, taču šaubu gadījumā sazinies ar veterinārārstu un vienmēr lieto viņa ieteiktos preparātus. Rīkojies uzmanīgi, tīrot ausis, jo ausu āda ir ļoti jutīga. Neaizraujies ar pārāk dziļu vai spēcīgu tīrīšanu, neizmanto vates kociņus, ja vien to nav ieteicis darīt veterinārārsts, jo tu viegli vari bojāt bungādiņu un iekšējo ausi.

Acis

Acīm jābūt spožām un skaidrām bez asarošanas, apsārtuma vai sāpīguma pazīmēm. Suns nedrīkst novērsties no gaismas, radot gaismas jutīguma iespaidu.

Deguns

Deguna virsmu nedrīkst klāt ciets aplikums, tas nedrīkst tecēt vai asiņot. Degunam nedrīkst būt mainīta krāsa. Šaubu gadījumā sazinies ar veterinārārstu. Deguna dabiskās krāsas spektrs variē no melnas līdz pat rozā, bez tam krāsa var mainīties arī gada ietvaros līdzi gadalaikiem. Vispārzināms, ka veselam sunim deguns ir mitrs, taču tas var būt stipri atkarīgs no laika apstākļiem. Degunam nevajadzētu būt arī ļoti aukstam vai slapjam.

Elpa

Slikta elpa var norādīt uz gremošanas traucējumiem vai sliktu zobu stāvokli, kas neārstēts var novest pie nopietnākām iekšējo orgānu problēmām. Zobiem jābūt baltiem, bez zobakmens. Smaganām jābūt rozā vai melnām, nevis piesarkušām un pietūkušām. Vienojies ar veterinārārstu par regulāru zobu apskati un iemācies tīrīt suņa zobus jau no agrīna vecuma – tas ir vislabākais veids, kā izvairīties no problēmām nākotnē.

Āda un apmatojums

Suņa ādai jābūt rozā vai melnai, atkarībā no šķirnei raksturīgās pigmentācijas un bez jebkādām blaugznu pazīmēm. Mazi, melni punktiņi apmatojumā liecina par blusām, tāpēc pārrunā ar veterinārārstu blusu kontroles pasākumus. Apmatojums ir biezāks vai plānāks atkarībā no šķirnes un spodrs, bez šķeltiem vai bojātiem matiem. Matu izkrišana to maiņas dēļ notiek cauru gadu, taču intensīvāk tas notiek vasarā un rudenī – tev būs nepieciešams labs putekļu sūcējs. Visi suņi būtu regulāri jāsukā, tas īpaši attiecas uz garspalvaino šķirņu pārstāvjiem. Regulāra sukāšana būtiski samazinās arī izkritušo matu apjomu. Pastiprinātas kasīšanās gadījumā sazinies ar veterinārārstu. Dažām šķirnēm, piemēram, pūdeļiem vai Jorkšīras terjeriem, apmatojums neizkrīt, bet viņiem nepieciešama regulāra matu apgriešana, bieži vien pie profesionāla suņu friziera. Tāpēc atceries šo pozīciju iekļau savā budžetā, ja nevēlies ar to nodarboties pats. Vairumam suņu nav vajadzīga regulāra vannošanās, taču laiku pa laikam (kad mājās kāds sāk nedaudz "ost pēc suņa"), izmantot nedaudz suņu šampūna un pēc tam rūpīgi izskalot to no skaistā apmatojuma ir normāla prakse.

Nagi

Tiem jābūt gludiem un apaļiem, baltā vai melnā krāsā. Pievērs uzmanību raupjiem nagiem, kas viegli lūst. Pārbaudot nagus, atceries par rudimentārajiem pirkstveida izaugumiem, kas atrodas kājas iekšpusē tieši zem locītavas. Dažiem suņiem tie ir tikai uz priekškājām, dažiem uz visām četrām, un dažiem to nav vispār. Palūdz veterinārārstam parādīt, kā nogriezt suņa nagus, lai varētu tos pareizi apkopt arī mājas apstākļos. Nagu apgriešana sunim var izrādīties visai sarežģīta, tāpēc nedari to, pirms neesi iepazīstināts ar pareizo tehniku. Nogriežot nagus par īsu, suns var ciest stipras sāpes, var sākties asiņošana.

Gremošana

Suns laiku pa laikam var ciest no caurejas vai vemšanas, ja patlaban notiek barības maiņa vai arī viņš ir ārpus mājas apēdis kaut ko nelabu. Ja suns izskatās nomākts un pazīmes nepāriet, sazinies ar veterinārārstu.

Uzvedība

Lai kucēns izaugutu par lielisku ģimenes mīluli, ir ļoti svarīgi jau no mazotnes viņu pareizi socializēt, apmācīt un dresēt. Palūdz veterinārārstam ziņas par tuvākajām suņu skolām. Ja pamani tādas uzvedības problēmas kā košana, košļāšana vai gaudošana, tev atstājot māju, bez īpašas kavēšanās sazinies ar veterinārārstu, jo neadekvātu uzvedību vēlams koriģēt, pirms tā kļuvusi par ieradumu.

Zobu kopšana

Suņa zobi un smaganas ir tikpat neaizsargātas pret slimībām kā cilvēkiem. Slikta zobu kopšana var izraisīt ne tikai sliktu elpu, bet arī sāpes. Tā var izjaukt pareizu vielmaiņu, ļaujot uzkrāties baktērijām, kas var iekļūt asinsritē un kaitēt nierēm, sirdij un citiem orgāniem. Zobu tīrīšana ikdienā palīdz novērst smaganu slimības un zobu izkrišanu. Zobu aprūpe jāsāk agri, pat vēl pirms suns 4-6 mēnešu vecumā zaudē savus piena zobus. Izmanto fermentizēto suņiem izstrādāto zobu pastu, ko var pasūtīt pie veterinārārsta (iespējama izvēle starp gaļas, piparmētru un iesala garšām). Nekad nelieto cilvēka zobu pastu.

Palūdz, lai veterinārārsts sniedz paraugdemonstrējumu, kā iztīrīt sunim zobus. Vecākiem suņiem tas vispirms jāveic pie veterinārārsta, tikai tad to ieteicams darīt mājas apstākļos. Svarīgi iesākt nesteidzoties un izvairīties no jebkuras negatīvas pieredzes: paies zināms laiks, pirms suns apradīs ar zobu tīrīšanu, tāpēc nesteidzini viņu. Vispirms vienkārši pacel suņa lūpas katru uz savu pusi, tad berzē viņa zobus ar pirkstu, kas ietīts marlē vai līdzīgā mīkstā materiālā. Koncentrējies uz zoba ārpusi, kur aplikums, visticamāk, ir uzkrājies biezākā slānī, taču nekautrējies patīrīt arī zobu iekšējo virsmu. Uzslavē viņu par pacietību un pacienā ar kārumu ikreiz, kad esi pabeidzis zobu tīrīšanu – suns to ir pelnījis!

Ja suns pretojas mēģinājumiem veikt zobu kopšanu (izplatīta problēma gadījumos, kad pienācīga zobu kopšana sākas vēlākā dzīves posmā), sazinies ar veterinārārstu, lai pārliecinātos, ka pretošanos neizraisa jau ielaistas zobu vai mutes dobuma problēmas. Daži suņi tā arī nav pieradināmi pie zobu tīrīšanas, un šajos gadījumos ir dažādi citi risinājumi un palīglīdzekļi: mutes higiēnas želejas, kas pieejamas pie veterinārārsta un satur fermentus, lai aizkavētu par aplikumu atbildīgo baktēriju vairošanos; īpaši zobu polsteri, kas piestiprināmi pie smaganas; košļājamās rotaļlietas, kā arī īpaši izstrādāti košļājami produkti, kas paredzēti, lai samazinātu zobakmens veidošanos un masētu smaganas. Arī sausā barība palīdz noņemt zobu aplikumu un mazina zobakmens veidošanos.p>

Sekojot veterinārārsta padomiem un regulāri apsekojot savu suni, tu varēsi izvairīties no daudzām veselības problēmām, un suns būs vesels un līksms daudzus dzīves gadus!